Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Saṃyuttanikāyo

Mahāvaggo

1. Maggasaṃyuttaṃ

1. Avijjāvaggo

1. Avijjāsuttaṃ

1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhavo’’ti. ‘‘Bhadante’’ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Avijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā akusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva [anudeva (sī. pī. ka.)] ahirikaṃ anottappaṃ . Avijjāgatassa, bhikkhave, aviddasuno micchādiṭṭhi pahoti; micchādiṭṭhissa micchāsaṅkappo pahoti; micchāsaṅkappassa micchāvācā pahoti; micchāvācassa micchākammanto pahoti; micchākammantassa micchāājīvo pahoti; micchāājīvassa micchāvāyāmo pahoti; micchāvāyāmassa micchāsati pahoti; micchāsatissa micchāsamādhi pahoti.

‘‘Vijjā ca kho, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā, anvadeva hirottappaṃ. Vijjāgatassa, bhikkhave , viddasuno sammādiṭṭhi pahoti; sammādiṭṭhissa sammāsaṅkappo pahoti; sammāsaṅkappassa sammāvācā pahoti; sammāvācassa sammākammanto pahoti; sammākammantassa sammāājīvo pahoti; sammāājīvassa sammāvāyāmo pahoti; sammāvāyāmassa sammāsati pahoti; sammāsatissa sammāsamādhi pahotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Upaḍḍhasuttaṃ

2. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sakyesu viharati nagarakaṃ nāma [nāgarakaṃ nāma (sī.), sakkaraṃ nāma (syā. ka.)] sakyānaṃ nigamo. Atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘upaḍḍhamidaṃ, bhante, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti.

‘‘Mā hevaṃ, ānanda, mā hevaṃ, ānanda! Sakalamevidaṃ, ānanda, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, ānanda, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati.

‘‘Kathañcānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idhānanda, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ; sammāsaṅkappaṃ bhāveti vivekanissitaṃ …pe… sammāvācaṃ bhāveti …pe… sammākammantaṃ bhāveti…pe… sammāājīvaṃ bhāveti…pe… sammāvāyāmaṃ bhāveti…pe… sammāsatiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, ānanda, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti.

‘‘Tadamināpetaṃ , ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, ānanda, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamevidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti. Dutiyaṃ.

3. Sāriputtasuttaṃ



这是对所提供巴利文经文的完整中文直译:
南无世尊、阿罗汉、正等正觉者
相应部
大品
1. 道相应
1. 无明品
1. 无明经
1. 如是我闻。一时，世尊住舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)祇树给孤独园。在那里，世尊对比丘们说:"诸比丘。"那些比丘回答说:"尊者。"世尊如是说:
"诸比丘,无明是不善法生起的先导,随之而来的是无惭无愧。诸比丘,对于无明者、无知者,邪见生起;对于邪见者,邪思维生起;对于邪思维者,邪语生起;对于邪语者,邪业生起;对于邪业者,邪命生起;对于邪命者,邪精进生起;对于邪精进者,邪念生起;对于邪念者,邪定生起。
诸比丘,明是善法生起的先导,随之而来的是惭愧。诸比丘,对于有明者、有知者,正见生起;对于正见者,正思维生起;对于正思维者,正语生起;对于正语者,正业生起;对于正业者,正命生起;对于正命者,正精进生起;对于正精进者,正念生起;对于正念者,正定生起。"
第一
2. 半经
2. 如是我闻。一时,世尊住在释迦族人的一个名叫那伽拉卡的城镇。那时,尊者阿难来到世尊所在处,来到后顶礼世尊,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊如是说:"尊者,这梵行的一半,就是善知识、善伴侣、善友。"
"阿难,不要这样说!阿难,不要这样说!阿难,这整个梵行,就是善知识、善伴侣、善友。阿难,对于有善知识、善伴侣、善友的比丘,可以期待他会修习八支圣道,多修习八支圣道。
阿难,比丘如何以善知识、善伴侣、善友来修习八支圣道,多修习八支圣道呢?在此,阿难,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽,趋向舍离;修习正思维,依止远离……乃至……修习正语……乃至……修习正业……乃至……修习正命……乃至……修习正精进……乃至……修习正念……乃至……修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽,趋向舍离。阿难,这就是比丘如何以善知识、善伴侣、善友来修习八支圣道,多修习八支圣道。
阿难,以这个方法也可以了知,这整个梵行,就是善知识、善伴侣、善友。阿难,因为亲近我这个善知识,有生之法的众生从生中解脱;有老之法的众生从老中解脱;有死之法的众生从死中解脱;有忧悲苦恼之法的众生从忧悲苦恼中解脱。阿难,以这个方法可以了知,这整个梵行,就是善知识、善伴侣、善友。"
第二
3. 舍利弗经

3. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā sāriputto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā sāriputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘sakalamidaṃ, bhante, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti.

‘‘Sādhu sādhu, sāriputta! Sakalamidaṃ, sāriputta, brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Kalyāṇamittassetaṃ, sāriputta, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ kalyāṇasahāyassa kalyāṇasampavaṅkassa – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti?

‘‘Idha, sāriputta, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, sāriputta, bhikkhu kalyāṇamitto kalyāṇasahāyo kalyāṇasampavaṅko ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti.

‘‘Tadamināpetaṃ, sāriputta, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā. Mamañhi, sāriputta, kalyāṇamittaṃ āgamma jātidhammā sattā jātiyā parimuccanti; jarādhammā sattā jarāya parimuccanti; maraṇadhammā sattā maraṇena parimuccanti; sokaparidevadukkhadomanassupāyāsadhammā sattā sokaparidevadukkhadomanassupāyāsehi parimuccanti. Iminā kho etaṃ, sāriputta, pariyāyena veditabbaṃ yathā sakalamidaṃ brahmacariyaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā kalyāṇasahāyatā kalyāṇasampavaṅkatā’’ti. Tatiyaṃ.

4. Jāṇussoṇibrāhmaṇasuttaṃ



3. 舍利弗经
3. 舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)缘起。那时,尊者舍利弗来到世尊所在处,来到后顶礼世尊,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者舍利弗对世尊如是说:"尊者,这整个梵行,就是善知识、善伴侣、善友。"
"善哉!善哉!舍利弗。舍利弗,这整个梵行,就是善知识、善伴侣、善友。舍利弗,对于有善知识、善伴侣、善友的比丘,可以期待他会修习八支圣道,多修习八支圣道。舍利弗,比丘如何以善知识、善伴侣、善友来修习八支圣道,多修习八支圣道呢?
舍利弗,在此,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽,趋向舍离……乃至……修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽,趋向舍离。舍利弗,这就是比丘如何以善知识、善伴侣、善友来修习八支圣道,多修习八支圣道。
舍利弗,以这个方法也可以了知,这整个梵行,就是善知识、善伴侣、善友。舍利弗,因为亲近我这个善知识,有生之法的众生从生中解脱;有老之法的众生从老中解脱;有死之法的众生从死中解脱;有忧悲苦恼之法的众生从忧悲苦恼中解脱。舍利弗,以这个方法可以了知,这整个梵行,就是善知识、善伴侣、善友。"
第三
4. 生漏婆罗门经

4. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho āyasmā ānando jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ sabbasetena vaḷavābhirathena [vaḷabhīrathena (sī.)] sāvatthiyā niyyāyantaṃ. Setā sudaṃ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṃ chattaṃ, setaṃ uṇhīsaṃ , setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṃ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṃ jano disvā evamāha – ‘‘brahmaṃ vata, bho, yānaṃ! Brahmayānarūpaṃ vata, bho’’ti!!

Atha kho āyasmā ānando sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ. Addasaṃ khvāhaṃ, bhante, jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ sabbasetena vaḷavābhirathena sāvatthiyā niyyāyantaṃ. Setā sudaṃ assā yuttā honti setālaṅkārā, seto ratho, setaparivāro, setā rasmiyo, setā patodalaṭṭhi, setaṃ chattaṃ, setaṃ uṇhīsaṃ, setāni vatthāni, setā upāhanā, setāya sudaṃ vālabījaniyā bījīyati. Tamenaṃ jano disvā evamāha – ‘brahmaṃ vata, bho, yānaṃ! Brahmayānarūpaṃ vata, bho’ti!! Sakkā nu kho, bhante, imasmiṃ dhammavinaye brahmayānaṃ paññāpetu’’nti?

‘‘Sakkā , ānandā’’ti bhagavā avoca – ‘‘imasseva kho etaṃ, ānanda, ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ – ‘brahmayānaṃ’ itipi, ‘dhammayānaṃ’ itipi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’ itipī’’ti.

‘‘Sammādiṭṭhi, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosavinayapariyosānā hoti, mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsaṅkappo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosavinayapariyosāno hoti, mohavinayapariyosāno hoti. Sammāvācā, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa…pe… mohavinayapariyosānā hoti. Sammākammanto, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāājīvo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti . Sammāvāyāmo, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti. Sammāsati, ānanda, bhāvitā bahulīkatā rāgavinayapariyosānā hoti, dosa… mohavinayapariyosānā hoti. Sammāsamādhi, ānanda, bhāvito bahulīkato rāgavinayapariyosāno hoti, dosa… mohavinayapariyosāno hoti.

‘‘Iminā kho etaṃ, ānanda, pariyāyena veditabbaṃ yathā imassevetaṃ ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa adhivacanaṃ – ‘brahmayānaṃ’ itipi, ‘dhammayānaṃ’ itipi, ‘anuttaro saṅgāmavijayo’ itipī’’ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Yassa saddhā ca paññā ca, dhammā yuttā sadā dhuraṃ;

Hirī īsā mano yottaṃ, sati ārakkhasārathi.

‘‘Ratho sīlaparikkhāro, jhānakkho cakkavīriyo;

Upekkhā dhurasamādhi, anicchā parivāraṇaṃ.

‘‘Abyāpādo avihiṃsā, viveko yassa āvudhaṃ;

Titikkhā cammasannāho [vammasannāho (sī.)], yogakkhemāya vattati.

‘‘Etadattani sambhūtaṃ, brahmayānaṃ anuttaraṃ;

Niyyanti dhīrā lokamhā, aññadatthu jayaṃ jaya’’nti. catutthaṃ;

5. Kimatthiyasuttaṃ



4. 生漏婆罗门经
4. 舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)缘起。那时,尊者阿难在上午穿好衣服,拿着钵和衣进入舍卫城乞食。尊者阿难看见生漏婆罗门乘坐全白色的马车离开舍卫城。马匹是白色的,装饰是白色的,车子是白色的,车周围是白色的,缰绳是白色的,鞭子是白色的,伞盖是白色的,头巾是白色的,衣服是白色的,鞋子是白色的,用白色的扇子扇着。人们看见他就说:"哎呀,这真是梵天的车!哎呀,这真像梵天的车啊!"
然后,尊者阿难在舍卫城乞食完毕,饭后返回,来到世尊所在处,来到后顶礼世尊,然后坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊如是说:
"尊者,我今天上午穿好衣服,拿着钵和衣进入舍卫城乞食。尊者,我看见生漏婆罗门乘坐全白色的马车离开舍卫城。马匹是白色的,装饰是白色的,车子是白色的,车周围是白色的,缰绳是白色的,鞭子是白色的,伞盖是白色的,头巾是白色的,衣服是白色的,鞋子是白色的,用白色的扇子扇着。人们看见他就说:'哎呀,这真是梵天的车!哎呀,这真像梵天的车啊!'尊者,在这法与律中,是否可以指出梵天之车呢?"
世尊说:"可以,阿难。这正是指这八支圣道的别名 - '梵天之车'也好,'法车'也好,'无上战胜'也好。"
"阿难,正见修习多修习,以调伏贪为终点,以调伏嗔为终点,以调伏痴为终点。正思维修习多修习,以调伏贪为终点,以调伏嗔为终点,以调伏痴为终点。正语修习多修习,以调伏贪为终点,以调伏嗔为终点,以调伏痴为终点。正业修习多修习,以调伏贪为终点,以调伏嗔为终点,以调伏痴为终点。正命修习多修习,以调伏贪为终点,以调伏嗔为终点,以调伏痴为终点。正精进修习多修习,以调伏贪为终点,以调伏嗔为终点,以调伏痴为终点。正念修习多修习,以调伏贪为终点,以调伏嗔为终点,以调伏痴为终点。正定修习多修习,以调伏贪为终点,以调伏嗔为终点,以调伏痴为终点。
阿难,以这个方法可以了知,这正是指这八支圣道的别名 - '梵天之车'也好,'法车'也好,'无上战胜'也好。"世尊如是说。说完后,善逝、导师又说:
"信与慧为车轭,法为车辕,
惭为车轴,意为车绳,念为善驭。
戒为车具,定为车轮,精进为车辐,
舍为车平衡,无欲为车围。
无嗔与无害,远离为武器,
忍辱为铠甲,趋向安稳行。
此车由己造,梵天车无上,
智者乘此车,必定胜世间。"
第四
5. 何义经

5. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu…pe… ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ –

‘‘Idha no, bhante, aññatitthiyā paribbājakā amhe evaṃ pucchanti – ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti? Evaṃ puṭṭhā mayaṃ, bhante, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākaroma – ‘dukkhassa kho, āvuso, pariññatthaṃ bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. Kacci mayaṃ, bhante, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva bhagavato homa, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhāma, dhammassa cānudhammaṃ byākaroma, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti?

‘‘Taggha tumhe, bhikkhave, evaṃ puṭṭhā evaṃ byākaramānā vuttavādino ceva me hotha, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhatha, dhammassa cānudhammaṃ byākarotha, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati. Dukkhassa hi pariññatthaṃ mayi brahmacariyaṃ vussati. Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyā’’’ti.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā etassa dukkhassa pariññāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā’’ti. Pañcamaṃ.

6. Paṭhamaaññatarabhikkhusuttaṃ

6. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘brahmacariyaṃ, brahmacariya’nti, bhante, vuccati. Katamaṃ nu kho, bhante, brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti?

‘‘Ayameva kho, bhikkhu, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi . Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti. Chaṭṭhaṃ.

7. Dutiyaaññatarabhikkhusuttaṃ

7. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘‘Rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti, bhante, vuccati. Kissa nu kho etaṃ, bhante, adhivacanaṃ – ‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’’’ti? ‘‘Nibbānadhātuyā kho etaṃ, bhikkhu, adhivacanaṃ – ‘rāgavinayo dosavinayo mohavinayo’ti. Āsavānaṃ khayo tena vuccatī’’ti.

Evaṃ vutte so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘amataṃ, amata’nti, bhante, vuccati. Katamaṃ nu kho, bhante, amataṃ, katamo amatagāmimaggo’’ti? ‘‘Yo kho, bhikkhu, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ vuccati amataṃ. Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo amatagāmimaggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhī’’ti. Sattamaṃ.

8. Vibhaṅgasuttaṃ



5. 何义经
5. 舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)缘起。那时,许多比丘来到世尊所在处……乃至……坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊如是说:
"尊者,这里有其他外道游行者这样问我们:'朋友们,为了什么目的在沙门乔达摩处修梵行?'尊者,当被这样问时,我们对那些其他外道游行者这样回答:'朋友们,为了完全了知苦而在世尊处修梵行。'尊者,我们被这样问而这样回答,是否如实说世尊之语,不以虚妄诽谤世尊,是否如法解说法,是否任何如法的论难都不会导致可责难之处?"
"比丘们,你们确实被这样问而这样回答,如实说我之语,不以虚妄诽谤我,如法解说法,任何如法的论难都不会导致可责难之处。因为在我处修梵行确实是为了完全了知苦。比丘们,如果其他外道游行者这样问你们:'朋友们,有没有道路,有没有方法来完全了知这苦?'比丘们,被这样问时,你们应该对那些其他外道游行者这样回答:'朋友们,确实有道路,有方法来完全了知这苦。'"
"比丘们,什么是道路,什么是方法来完全了知这苦呢?就是这八支圣道,即:正见……乃至……正定。比丘们,这就是道路,这就是方法来完全了知这苦。比丘们,被问到时,你们应该对那些其他外道游行者这样回答。"
第五
6. 第一某比丘经
6. 舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)缘起。那时,一位比丘来到世尊所在处……乃至……坐在一旁。坐在一旁的那位比丘对世尊如是说:"尊者,人们说'梵行,梵行'。尊者,什么是梵行,什么是梵行的终点?"
"比丘,这八支圣道就是梵行,即:正见……乃至……正定。比丘,贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽,这就是梵行的终点。"
第六
7. 第二某比丘经
7. 舍卫城(现今印度北方邦斯拉瓦斯蒂附近)缘起。那时,一位比丘来到世尊所在处……乃至……坐在一旁。坐在一旁的那位比丘对世尊如是说:
"尊者,人们说'调伏贪、调伏嗔、调伏痴'。尊者,'调伏贪、调伏嗔、调伏痴'是什么的代名词?" "比丘,'调伏贪、调伏嗔、调伏痴'是涅槃界的代名词。因此称为诸漏尽。"
说完这些,那位比丘对世尊如是说:"尊者,人们说'不死,不死'。尊者,什么是不死,什么是通往不死之道?" "比丘,贪的灭尽、嗔的灭尽、痴的灭尽,这就是所说的不死。这八支圣道就是通往不死之道,即:正见……乃至……正定。"
第七
8. 分别经

8. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ desessāmi vibhajissāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca –

‘‘Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammādiṭṭhi? Yaṃ kho, bhikkhave, dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ , dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammādiṭṭhi.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāsaṅkappo? Yo kho, bhikkhave, nekkhammasaṅkappo , abyāpādasaṅkappo, avihiṃsāsaṅkappo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsaṅkappo.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāvācā? Yā kho, bhikkhave, musāvādā veramaṇī, pisuṇāya vācāya veramaṇī, pharusāya vācāya veramaṇī, samphappalāpā veramaṇī – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāvācā.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammākammanto? Yā kho, bhikkhave, pāṇātipātā veramaṇī, adinnādānā veramaṇī, abrahmacariyā veramaṇī – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammākammanto.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāājīvo? Idha, bhikkhave, ariyasāvako micchāājīvaṃ pahāya sammāājīvena jīvitaṃ kappeti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāājīvo.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāvāyāmo? Idha, bhikkhave, bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti…pe… anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti…pe… uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāvāyāmo.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, sammāsati? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ; dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā, vineyya loke abhijjhādomanassaṃ – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsati.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sammāsamādhi? Idha, bhikkhave, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti – ‘upekkhako satimā sukhavihārī’ti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāsamādhī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Sūkasuttaṃ




8. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们宣说、分别八支圣道。你们要谛听,善加作意,我将说法。""是的,世尊。"那些比丘回答世尊。世尊如是说:
"诸比丘,什么是八支圣道?即:正见......乃至......正定。
诸比丘,什么是正见?诸比丘,即是对苦的智,对苦集的智,对苦灭的智,对趣向苦灭之道的智 - 诸比丘,这称为正见。
诸比丘,什么是正思惟?诸比丘,即是出离思惟,无恚思惟,无害思惟 - 诸比丘,这称为正思惟。
诸比丘,什么是正语?诸比丘,即是远离妄语,远离两舌,远离恶口,远离绮语 - 诸比丘,这称为正语。
诸比丘,什么是正业?诸比丘,即是远离杀生,远离不与取,远离非梵行 - 诸比丘,这称为正业。
诸比丘,什么是正命?诸比丘,在此,圣弟子舍弃邪命,以正命营生 - 诸比丘,这称为正命。
诸比丘,什么是正精进?诸比丘,在此,比丘为了未生起的恶不善法不生起,生起意欲,精进,发勤,策励心,努力;为了已生起的恶不善法断除,生起意欲......乃至......;为了未生起的善法生起,生起意欲......乃至......;为了已生起的善法住立、不忘失、增长、广大、修习、圆满,生起意欲,精进,发勤,策励心,努力 - 诸比丘,这称为正精进。
诸比丘,什么是正念?诸比丘,在此,比丘于身随观身而住,热诚,正知,正念,调伏世间的贪忧;于受随观受而住,热诚,正知,正念,调伏世间的贪忧;于心随观心而住,热诚,正知,正念,调伏世间的贪忧;于法随观法而住,热诚,正知,正念,调伏世间的贪忧 - 诸比丘,这称为正念。
诸比丘,什么是正定?诸比丘,在此,比丘离欲、离不善法,有寻有伺,由离生喜、乐,成就初禅而住。寻伺寂静,内心安静,心一境性,无寻无伺,由定生喜、乐,成就第二禅而住。离喜而住,舍、念、正知,以身感受乐,如圣者们所说的'舍念乐住',成就第三禅而住。舍断乐与舍断苦,先前的喜忧已灭,不苦不乐,舍、念、清净,成就第四禅而住 - 诸比丘,这称为正定。"第八。
9. 猪经

9. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā micchāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati [bhecchati (ka.)], lohitaṃ vā uppādessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu micchāpaṇihitāya diṭṭhiyā micchāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Micchāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.

‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati, lohitaṃ vā uppādessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave , sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, so vata bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā.

‘‘Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotīti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotī’’ti. Navamaṃ.

10. Nandiyasuttaṃ

10. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho nandiyo paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kati nu kho, bho gotama, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā’’ti?

‘‘Aṭṭhime kho, nandiya, dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, nandiya, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā nibbānaṅgamā honti nibbānaparāyanā nibbānapariyosānā’’ti. Evaṃ vutte nandiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘abhikkantaṃ , bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama …pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gata’’nti. Dasamaṃ.

Avijjāvaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Avijjañca upaḍḍhañca, sāriputto ca brāhmaṇo;

Kimatthiyo ca dve bhikkhū, vibhaṅgo sūkanandiyāti.

2. Vihāravaggo

1. Paṭhamavihārasuttaṃ

11. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Icchāmahaṃ, bhikkhave, aḍḍhamāsaṃ paṭisalliyituṃ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti. ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho bhagavā tassa aḍḍhamāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘‘yena svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṃ. So evaṃ pajānāmi – ‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ…pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; chandapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkapaccayāpi vedayitaṃ; saññāpaccayāpi vedayitaṃ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; chando ca vūpasanto hoti, vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṃ [vāyāmaṃ (sī. syā.)], tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayita’’’nti. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyavihārasuttaṃ



9. 舍卫城因缘。"诸比丘,譬如稻芒或麦芒错误放置,用手或脚踩踏时,会刺破手或脚,或引起出血 - 这是不可能的。为什么?诸比丘,因为芒尖放置错误。同样地,诸比丘,比丘以错误的见解,以错误的道修习,能破除无明,生起明,证悟涅槃 - 这是不可能的。为什么?诸比丘,因为见解放置错误。
诸比丘,譬如稻芒或麦芒正确放置,用手或脚踩踏时,会刺破手或脚,或引起出血 - 这是可能的。为什么?诸比丘,因为芒尖放置正确。同样地,诸比丘,比丘以正确的见解,以正确的道修习,能破除无明,生起明,证悟涅槃 - 这是可能的。为什么?诸比丘,因为见解放置正确。
诸比丘,比丘如何以正确的见解,以正确的道修习,破除无明,生起明,证悟涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,比丘如是以正确的见解,以正确的道修习,破除无明,生起明,证悟涅槃。"第九。
10. 难提经
10. 舍卫城因缘。当时,游行者难提来到世尊处。来到后,与世尊互相问候。寒暄叙礼后,坐在一旁。坐在一旁的游行者难提对世尊说:"尊者乔达摩,修习、多修几法能趣向涅槃、以涅槃为归依、以涅槃为究竟?"
"难提,修习、多修这八法能趣向涅槃、以涅槃为归依、以涅槃为究竟。哪八法?即:正见......乃至......正定。难提,修习、多修这八法能趣向涅槃、以涅槃为归依、以涅槃为究竟。"如是说已,游行者难提对世尊说:"殊胜啊,尊者乔达摩!殊胜啊,尊者乔达摩!......乃至......愿尊者乔达摩从今日起终生摄受我为优婆塞,归依已。"第十。
无明品第一
其摄颂:
无明与半,舍利弗与婆罗门,
何义与两比丘,分别与猪难提。
2. 住处品
1. 第一住处经
11. 舍卫城因缘。"诸比丘,我想闭关半月。任何人不得来见我,除了一位送食者。""是的,世尊。"那些比丘回答世尊后,除了一位送食者外,没有人去见世尊。
当时,世尊过了半月出定后,告诉比丘们:"诸比丘,我以初次正觉时的住处方式而住。我如是了知:'由于邪见也有感受;由于正见也有感受......乃至......由于邪定也有感受;由于正定也有感受;由于欲也有感受;由于寻也有感受;由于想也有感受;欲未平息,寻未平息,想未平息,由此也有感受;欲已平息,寻已平息,想已平息,由此也有感受;为证得未证得的,有精进,即使在那个状态未达到时,由此也有感受。'"第一。
2. 第二住处经

12. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Icchāmahaṃ, bhikkhave, temāsaṃ paṭisalliyituṃ. Namhi kenaci upasaṅkamitabbo, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakenā’’ti . ‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho te bhikkhū bhagavato paṭissutvā nāssudha koci bhagavantaṃ upasaṅkamati, aññatra ekena piṇḍapātanīhārakena.

Atha kho bhagavā tassa temāsassa accayena paṭisallānā vuṭṭhito bhikkhū āmantesi – ‘‘yena svāhaṃ, bhikkhave, vihārena paṭhamābhisambuddho viharāmi, tassa padesena vihāsiṃ. So evaṃ pajānāmi – ‘micchādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; micchādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhipaccayāpi vedayitaṃ; sammādiṭṭhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ…pe… micchāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; micchāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ, sammāsamādhipaccayāpi vedayitaṃ; sammāsamādhivūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; chandapaccayāpi vedayitaṃ; chandavūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkapaccayāpi vedayitaṃ; vitakkavūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; saññāpaccayāpi vedayitaṃ; saññāvūpasamapaccayāpi vedayitaṃ; chando ca avūpasanto hoti, vitakko ca avūpasanto hoti, saññā ca avūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; chando ca vūpasanto hoti , vitakko ca vūpasanto hoti, saññā ca vūpasantā hoti, tappaccayāpi vedayitaṃ; appattassa pattiyā atthi āyāmaṃ [vāyāmaṃ (sī. syā.)], tasmimpi ṭhāne anuppatte tappaccayāpi vedayita’’’nti. Dutiyaṃ.

3. Sekkhasuttaṃ

13. Sāvatthinidānaṃ. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘‘sekkho, sekkho’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sekkho hotī’’ti?

‘‘Idha, bhikkhu, sekkhāya sammādiṭṭhiyā samannāgato hoti…pe… sekkhena sammāsamādhinā samannāgato hoti. Ettāvatā kho, bhikkhu, sekkho hotī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Paṭhamauppādasuttaṃ

14. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā’’ti. Catutthaṃ.

5. Dutiyauppādasuttaṃ

15. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi . Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Pañcamaṃ.

6. Paṭhamaparisuddhasuttaṃ

16. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassa. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra tathāgatassa pātubhāvā arahato sammāsambuddhassā’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Dutiyaparisuddhasuttaṃ

17. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā anuppannā uppajjanti, nāññatra sugatavinayā’’ti. Sattamaṃ.

8. Paṭhamakukkuṭārāmasuttaṃ



12. 舍卫城因缘。"诸比丘,我想闭关三个月。任何人不得来见我,除了一位送食者。""是的,世尊。"那些比丘回答世尊后,除了一位送食者外,没有人去见世尊。
当时,世尊过了三个月出定后,告诉比丘们:"诸比丘,我以初次正觉时的住处方式而住。我如是了知:'由于邪见也有感受;由于邪见平息也有感受;由于正见也有感受;由于正见平息也有感受......乃至......由于邪定也有感受;由于邪定平息也有感受;由于正定也有感受;由于正定平息也有感受;由于欲也有感受;由于欲平息也有感受;由于寻也有感受;由于寻平息也有感受;由于想也有感受;由于想平息也有感受;欲未平息,寻未平息,想未平息,由此也有感受;欲已平息,寻已平息,想已平息,由此也有感受;为证得未证得的,有精进,即使在那个状态未达到时,由此也有感受。'"第二。
3. 有学经
13. 舍卫城因缘。当时,有一位比丘来到世尊处......乃至......坐在一旁的那位比丘对世尊说:"世尊,人们说'有学,有学'。世尊,一个人在什么程度上是有学呢?"
"比丘,在此,具足有学的正见......乃至......具足有学的正定。比丘,在这个程度上是有学。"第三。
4. 第一生起经
14. 舍卫城因缘。"诸比丘,这八法修习、多修,未生起而生起,唯有在如来、阿罗汉、正等正觉者出现时。哪八法?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这八法修习、多修,未生起而生起,唯有在如来、阿罗汉、正等正觉者出现时。"第四。
5. 第二生起经
15. 舍卫城因缘。"诸比丘,这八法修习、多修,未生起而生起,唯有在善逝的教法中。哪八法?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这八法修习、多修,未生起而生起,唯有在善逝的教法中。"第五。
6. 第一清净经
16. 舍卫城因缘。"诸比丘,这八法清净、明亮、无垢、离染,未生起而生起,唯有在如来、阿罗汉、正等正觉者出现时。哪八法?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这八法清净、明亮、无垢、离染,未生起而生起,唯有在如来、阿罗汉、正等正觉者出现时。"第六。
7. 第二清净经
17. 舍卫城因缘。"诸比丘,这八法清净、明亮、无垢、离染,未生起而生起,唯有在善逝的教法中。哪八法?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这八法清净、明亮、无垢、离染,未生起而生起,唯有在善逝的教法中。"第七。
8. 第一鸡园经

18. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā ca ānando āyasmā ca bhaddo pāṭaliputte viharanti kukkuṭārāme. Atha kho āyasmā bhaddo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā ānandena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bhaddo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca –

‘‘‘Abrahmacariyaṃ, abrahmacariya’nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, abrahmacariya’’nti? ‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘abrahmacariyaṃ, abrahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, abrahmacariya’’’nti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Ayameva kho , āvuso, aṭṭhaṅgiko micchāmaggo abrahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Dutiyakukkuṭārāmasuttaṃ

19. Pāṭaliputtanidānaṃ. ‘‘‘Brahmacariyaṃ, brahmacariya’nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti? ‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘brahmacariyaṃ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso , brahmacariyaṃ, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’’nti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti. Navamaṃ.

10. Tatiyakukkuṭārāmasuttaṃ

20. Pāṭaliputtanidānaṃ. ‘‘‘Brahmacariyaṃ, brahmacariya’nti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamo brahmacārī, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti? ‘‘Sādhu sādhu, āvuso bhadda! Bhaddako kho te, āvuso bhadda, ummaṅgo, bhaddakaṃ paṭibhānaṃ, kalyāṇī paripucchā. Evañhi tvaṃ, āvuso bhadda, pucchasi – ‘brahmacariyaṃ, brahmacariyanti, āvuso ānanda, vuccati. Katamaṃ nu kho, āvuso, brahmacariyaṃ, katamo brahmacārī, katamaṃ brahmacariyapariyosāna’’’nti? ‘‘Evamāvuso’’ti. ‘‘Ayameva kho, āvuso, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo brahmacariyaṃ, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yo kho, āvuso, iminā ariyena aṭṭhaṅgikena maggena samannāgato – ayaṃ vuccati brahmacārī. Yo kho, āvuso, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – idaṃ brahmacariyapariyosāna’’nti. Dasamaṃ.

Tīṇi suttantāni ekanidānāni.Vihāravaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Dve vihārā ca sekkho ca, uppādā apare duve;

Parisuddhena dve vuttā, kukkuṭārāmena tayoti.

3. Micchattavaggo

1. Micchattasuttaṃ

21. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Micchattañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammattañca. Taṃ suṇātha. Katamañca , bhikkhave, micchattaṃ? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi . Idaṃ vuccati, bhikkhave, micchattaṃ. Katamañca, bhikkhave, sammattaṃ? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sammatta’’nti. Paṭhamaṃ.

2. Akusaladhammasuttaṃ

22. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Akusale ca kho, bhikkhave, dhamme desessāmi, kusale ca dhamme. Taṃ suṇātha. Katame ca, bhikkhave, akusalā dhammā? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, akusalā dhammā. Katame ca, bhikkhave, kusalā dhammā ? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime vuccanti, bhikkhave, kusalā dhammā’’ti. Dutiyaṃ.

3. Paṭhamapaṭipadāsuttaṃ

23. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchāpaṭipadañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipadañca. Taṃ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā’’ti. Tatiyaṃ.

4. Dutiyapaṭipadāsuttaṃ



18. 如是我闻。一时,尊者阿难和尊者跋陀在巴连弗城(现在的巴特那)的鸡园精舍居住。当时,尊者跋陀在傍晚从禅思中出来,来到尊者阿难处。来到后,与尊者阿难互相问候。寒暄叙礼后,坐在一旁。坐在一旁的尊者跋陀对尊者阿难说:
"阿难贤友,人们说'非梵行,非梵行'。贤友,什么是非梵行呢?"
"善哉!善哉!跋陀贤友!跋陀贤友,你有良好的领悟力,良好的理解力,善巧的提问。你是这样问的:'阿难贤友,人们说"非梵行,非梵行"。贤友,什么是非梵行呢?'"
"是的,贤友。"
"贤友,这八支邪道就是非梵行,即:邪见......乃至......邪定。"第八。
9. 第二鸡园经
19. 巴连弗城(现在的巴特那)因缘。"阿难贤友,人们说'梵行,梵行'。贤友,什么是梵行,什么是梵行的究竟?"
"善哉!善哉!跋陀贤友!跋陀贤友,你有良好的领悟力,良好的理解力,善巧的提问。你是这样问的:'阿难贤友,人们说"梵行,梵行"。贤友,什么是梵行,什么是梵行的究竟?'"
"是的,贤友。"
"贤友,这八支圣道就是梵行,即:正见......乃至......正定。贤友,贪欲的灭尽、嗔恚的灭尽、愚痴的灭尽 - 这就是梵行的究竟。"第九。
10. 第三鸡园经
20. 巴连弗城(现在的巴特那)因缘。"阿难贤友,人们说'梵行,梵行'。贤友,什么是梵行,谁是梵行者,什么是梵行的究竟?"
"善哉!善哉!跋陀贤友!跋陀贤友,你有良好的领悟力,良好的理解力,善巧的提问。你是这样问的:'阿难贤友,人们说"梵行,梵行"。贤友,什么是梵行,谁是梵行者,什么是梵行的究竟?'"
"是的,贤友。"
"贤友,这八支圣道就是梵行,即:正见......乃至......正定。贤友,具足这八支圣道的人,他被称为梵行者。贤友,贪欲的灭尽、嗔恚的灭尽、愚痴的灭尽 - 这就是梵行的究竟。"第十。
三经同一缘起。住处品第二。
其摄颂:
两住处与有学,两生起与两清净,
鸡园说三经。
3. 邪性品
1. 邪性经
21. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说邪性和正性。你们要谛听。诸比丘,什么是邪性?即:邪见......乃至......邪定。诸比丘,这称为邪性。诸比丘,什么是正性?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为正性。"第一。
2. 不善法经
22. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说不善法和善法。你们要谛听。诸比丘,什么是不善法?即:邪见......乃至......邪定。诸比丘,这些称为不善法。诸比丘,什么是善法?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这些称为善法。"第二。
3. 第一道经
23. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说邪道和正道。你们要谛听。诸比丘,什么是邪道?即:邪见......乃至......邪定。诸比丘,这称为邪道。诸比丘,什么是正道?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为正道。"第三。
4. 第二道经

24. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṃ na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ’’.

‘‘Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipadā. Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā micchāpaṭipadaṃ na vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā micchāpaṭipanno micchāpaṭipattādhikaraṇahetu nārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ.

‘‘Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṃ vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave, pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipadā? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipadā. Gihino vāhaṃ, bhikkhave, pabbajitassa vā sammāpaṭipadaṃ vaṇṇemi. Gihi vā, bhikkhave , pabbajito vā sammāpaṭipanno sammāpaṭipattādhikaraṇahetu ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusala’’nti. Catutthaṃ.

5. Paṭhamaasappurisasuttaṃ

25. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, sappurisañca . Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti, micchāsaṅkappo, micchāvāco, micchākammanto, micchāājīvo, micchāvāyāmo, micchāsati, micchāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappuriso’’.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti, sammāsaṅkappo, sammāvāco, sammākammanto , sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappuriso’’ti. Pañcamaṃ.

6. Dutiyaasappurisasuttaṃ

26. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Asappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi, asappurisena asappurisatarañca. Sappurisañca vo, bhikkhave, desessāmi sappurisena sappurisatarañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, asappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappuriso’’.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, asappurisena asappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi, micchāñāṇī, micchāvimutti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, asappurisena asappurisataro.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sappuriso? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappuriso.

‘‘Katamo ca, bhikkhave, sappurisena sappurisataro? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi, sammāñāṇī, sammāvimutti – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sappurisena sappurisataro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Kumbhasuttaṃ

27. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṃ anādhāraṃ suppavattiyaṃ hoti, sādhāraṃ duppavattiyaṃ hoti. Ko ca, bhikkhave, cittassa ādhāro? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ cittassa ādhāro. Seyyathāpi, bhikkhave, kumbho anādhāro suppavattiyo hoti, sādhāro duppavattiyo hoti; evameva kho, bhikkhave, cittaṃ anādhāraṃ suppavattiyaṃ hoti, sādhāraṃ duppavattiyaṃ hotī’’ti. Sattamaṃ.

8. Samādhisuttaṃ

28. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ariyaṃ vo, bhikkhave, sammāsamādhiṃ desessāmi saupanisaṃ saparikkhāraṃ. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso saparikkhāro? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsati [sammāsamādhi (sī. syā. kaṃ. ka.)]. Yā kho, bhikkhave, imehi sattahaṅgehi cittassa ekaggatā saparikkhāratā [saparikkhatā (sī. pī.)] – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyo sammāsamādhi saupaniso itipi saparikkhāro itipī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Vedanāsuttaṃ



24. 舍卫城因缘。"诸比丘,无论是在家人还是出家人,我都不赞叹邪道。诸比丘,无论是在家人还是出家人,由于行邪道的缘故,不能证得正法、善法。
诸比丘,什么是邪道?即:邪见......乃至......邪定。诸比丘,这称为邪道。无论是在家人还是出家人,我都不赞叹邪道。诸比丘,无论是在家人还是出家人,由于行邪道的缘故,不能证得正法、善法。
诸比丘,无论是在家人还是出家人,我都赞叹正道。诸比丘,无论是在家人还是出家人,由于行正道的缘故,能证得正法、善法。诸比丘,什么是正道?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为正道。无论是在家人还是出家人,我都赞叹正道。诸比丘,无论是在家人还是出家人,由于行正道的缘故,能证得正法、善法。"第四。
5. 第一非善士经
25. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说非善士和善士。你们要谛听。诸比丘,什么是非善士?在此,诸比丘,某人有邪见、邪思惟、邪语、邪业、邪命、邪精进、邪念、邪定 - 诸比丘,这称为非善士。
诸比丘,什么是善士?在此,诸比丘,某人有正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定 - 诸比丘,这称为善士。"第五。
6. 第二非善士经
26. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说非善士和比非善士更非善士的人。诸比丘,我将为你们说善士和比善士更善士的人。你们要谛听。诸比丘,什么是非善士?在此,诸比丘,某人有邪见......乃至......邪定 - 诸比丘,这称为非善士。
诸比丘,什么是比非善士更非善士的人?在此,诸比丘,某人有邪见......乃至......邪定、邪智、邪解脱 - 诸比丘,这称为比非善士更非善士的人。
诸比丘,什么是善士?在此,诸比丘,某人有正见......乃至......正定 - 诸比丘,这称为善士。
诸比丘,什么是比善士更善士的人?在此,诸比丘,某人有正见......乃至......正定、正智、正解脱 - 诸比丘,这称为比善士更善士的人。"第六。
7. 水瓶经
27. 舍卫城因缘。"诸比丘,譬如水瓶无支撑易倾倒,有支撑难倾倒。同样地,诸比丘,心无支撑易动摇,有支撑难动摇。诸比丘,什么是心的支撑?就是这八支圣道,即:正见......乃至......正定。这是心的支撑。诸比丘,譬如水瓶无支撑易倾倒,有支撑难倾倒。同样地,诸比丘,心无支撑易动摇,有支撑难动摇。"第七。
8. 定经
28. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说圣正定,有近因,有资具。你们要谛听。诸比丘,什么是有近因、有资具的圣正定?即:正见......乃至......正念。诸比丘,由这七支所成就的心一境性和资具性 - 诸比丘,这称为有近因的圣正定,也称为有资具的圣正定。"第八。
9. 受经

29. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi . Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ pariññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Navamaṃ.

10. Uttiyasuttaṃ

30. Sāvatthinidānaṃ . Atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami…pe… ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – ‘pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā. Katame nu kho pañca kāmaguṇā vuttā bhagavatā’’’ti? ‘‘Sādhu sādhu, uttiya! Pañcime kho, uttiya, kāmaguṇā vuttā mayā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā… jivhāviññeyyā rasā… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, uttiya, pañca kāmaguṇā vuttā mayā. Imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Imesaṃ kho, uttiya, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dasamaṃ.

Micchattavaggo tatiyo.

Tassuddānaṃ –

Micchattaṃ akusalaṃ dhammaṃ, duve paṭipadāpi ca;

Asappurisena dve kumbho, samādhi vedanuttiyenāti.

4. Paṭipattivaggo

1. Paṭhamapaṭipattisuttaṃ

31. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Micchāpaṭipattiñca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipattiñca . Taṃ suṇātha. Katamā ca, bhikkhave, micchāpaṭipatti? Seyyathidaṃ – micchādiṭṭhi…pe… micchāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, micchāpaṭipatti. Katamā ca, bhikkhave, sammāpaṭipatti? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipattī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Dutiyapaṭipattisuttaṃ

32. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Micchāpaṭipannañca vo, bhikkhave, desessāmi, sammāpaṭipannañca. Taṃ suṇātha. Katamo ca, bhikkhave, micchāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco micchādiṭṭhiko hoti…pe… micchāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave , micchāpaṭipanno. Katamo ca, bhikkhave, sammāpaṭipanno? Idha, bhikkhave, ekacco sammādiṭṭhiko hoti…pe… sammāsamādhi – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sammāpaṭipanno’’ti. Dutiyaṃ.

3. Viraddhasuttaṃ

33. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Katamo ca, bhikkhave, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viraddho, viraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī. Yesaṃ kesañci, bhikkhave, ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo āraddho, āraddho tesaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sammā dukkhakkhayagāmī’’ti. Tatiyaṃ.

4. Pāraṅgamasuttaṃ



29. 舍卫城因缘。"诸比丘,有这三种受。哪三种?乐受、苦受、不苦不乐受 - 诸比丘,这是三种受。诸比丘,为了遍知这三种受,应当修习八支圣道。什么是八支圣道?即:正见......乃至......正定。诸比丘,为了遍知这三种受,应当修习八支圣道。"第九。
10. 郁低迦经
30. 舍卫城因缘。当时,尊者郁低迦来到世尊处......乃至......坐在一旁的尊者郁低迦对世尊说:"世尊,我独处静思时,心中生起这样的念头:'世尊说五种欲。世尊说的五种欲是什么呢?'"
"善哉!善哉!郁低迦!郁低迦,我说的五种欲是这五种。哪五种?眼所识的色,可爱、可意、可悦、可乐、与欲相应、令人染着;耳所识的声......乃至......鼻所识的香......舌所识的味......身所识的触,可爱、可意、可悦、可乐、与欲相应、令人染着 - 郁低迦,这是我说的五种欲。郁低迦,为了断除这五种欲,应当修习八支圣道。什么是八支圣道?即:正见......乃至......正定。郁低迦,为了断除这五种欲,应当修习这八支圣道。"第十。
邪性品第三。
其摄颂:
邪性与不善法,两道与两非善士,
水瓶、定、受、郁低迦。
4. 行品
1. 第一行经
31. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说邪行和正行。你们要谛听。诸比丘,什么是邪行?即:邪见......乃至......邪定。诸比丘,这称为邪行。诸比丘,什么是正行?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为正行。"第一。
2. 第二行经
32. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说邪行者和正行者。你们要谛听。诸比丘,什么是邪行者?在此,诸比丘,某人有邪见......乃至......邪定 - 诸比丘,这称为邪行者。诸比丘,什么是正行者?在此,诸比丘,某人有正见......乃至......正定 - 诸比丘,这称为正行者。"第二。
3. 失坏经
33. 舍卫城因缘。"诸比丘,对于任何人,如果八支圣道失坏,那么能正确导向苦灭的八支圣道就失坏了。诸比丘,对于任何人,如果八支圣道成就,那么能正确导向苦灭的八支圣道就成就了。诸比丘,什么是八支圣道?即:正见......乃至......正定。诸比丘,对于任何人,如果这八支圣道失坏,那么能正确导向苦灭的八支圣道就失坏了。诸比丘,对于任何人,如果这八支圣道成就,那么能正确导向苦灭的八支圣道就成就了。"第三。
4. 到彼岸经

34. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattanti. Katame aṭṭha? Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha dhammā bhāvitā bahulīkatā apārā pāraṃ gamanāya saṃvattantī’’ti.

Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Appakā te manussesu, ye janā pāragāmino;

Athāyaṃ itarā pajā, tīramevānudhāvati.

‘‘Ye ca kho sammadakkhāte, dhamme dhammānuvattino;

Te janā pāramessanti, maccudheyyaṃ suduttaraṃ.

‘‘Kaṇhaṃ dhammaṃ vippahāya, sukkaṃ bhāvetha paṇḍito;

Okā anokamāgamma, viveke yattha dūramaṃ.

‘‘Tatrābhiratimiccheyya, hitvā kāme akiñcano;

Pariyodapeyya attānaṃ, cittaklesehi paṇḍito.

‘‘Yesaṃ sambodhiyaṅgesu, sammā cittaṃ subhāvitaṃ;

Ādānapaṭinissagge, anupādāya ye ratā;

Khīṇāsavā jutimanto, te loke parinibbutā’’ti. catutthaṃ;

5. Paṭhamasāmaññasuttaṃ

35. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, sāmaññaphalāni? Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave, sāmaññaphalānī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Dutiyasāmaññasuttaṃ

36. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Sāmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, sāmaññatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, sāmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññaṃ. Katamo ca, bhikkhave, sāmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, sāmaññattho’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Paṭhamabrahmaññasuttaṃ

37. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca kho, bhikkhave, brahmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmaññaphalāni ? Sotāpattiphalaṃ , sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave, brahmaññaphalānī’’ti. Sattamaṃ.

8. Dutiyabrahmaññasuttaṃ

38. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmaññañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmaññatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmaññaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññaṃ. Katamo ca, bhikkhave, brahmaññattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, brahmaññattho’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Paṭhamabrahmacariyasuttaṃ

39. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyaphalāni ca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṃ. Katamāni ca, bhikkhave, brahmacariyaphalāni? Sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmiphalaṃ, arahattaphalaṃ – imāni vuccanti, bhikkhave, brahmacariyaphalānī’’ti. Navamaṃ.

10. Dutiyabrahmacariyasuttaṃ

40. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Brahmacariyañca vo, bhikkhave, desessāmi, brahmacariyatthañca. Taṃ suṇātha. Katamañca, bhikkhave, brahmacariyaṃ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Idaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyaṃ. Katamo ca, bhikkhave, brahmacariyattho? Yo kho, bhikkhave, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayo – ayaṃ vuccati, bhikkhave, brahmacariyattho’’ti. Dasamaṃ.

Paṭipattivaggo catuttho.

Tassuddānaṃ –

Paṭipatti paṭipanno ca, viraddhañca pāraṃgamā;

Sāmaññena ca dve vuttā, brahmaññā apare duve;

Brahmacariyena dve vuttā, vaggo tena pavuccatīti.

5. Aññatitthiyapeyyālavaggo

1. Rāgavirāgasuttaṃ



34. 舍卫城因缘。"诸比丘,这八法修习、多修,能从此岸到达彼岸。哪八法?即:正见......乃至......正定。诸比丘,这八法修习、多修,能从此岸到达彼岸。"
世尊说了这些。说完后,善逝、导师又说:
"人间少有人,能到达彼岸;
其余诸众生,徘徊于此岸。
正法善宣说,随法而行者;
彼等当到达,难度死魔境。
舍弃黑暗法,智者修白法;
离家入无家,乐独处远离。
应求乐其中,舍欲无所有;
智者应净化,自心诸垢秽。
正修觉支者,心意善修习;
乐于舍执着,无取无染着;
漏尽具光明,此世得涅槃。"第四。
5. 第一沙门经
35. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说沙门法和沙门果。你们要谛听。诸比丘,什么是沙门法?就是这八支圣道,即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为沙门法。诸比丘,什么是沙门果?须陀洹果、斯陀含果、阿那含果、阿罗汉果 - 诸比丘,这些称为沙门果。"第五。
6. 第二沙门经
36. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说沙门法和沙门义。你们要谛听。诸比丘,什么是沙门法?就是这八支圣道,即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为沙门法。诸比丘,什么是沙门义?诸比丘,贪欲的灭尽、嗔恚的灭尽、愚痴的灭尽 - 诸比丘,这称为沙门义。"第六。
7. 第一婆罗门经
37. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说婆罗门法和婆罗门果。你们要谛听。诸比丘,什么是婆罗门法?就是这八支圣道,即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为婆罗门法。诸比丘,什么是婆罗门果?须陀洹果、斯陀含果、阿那含果、阿罗汉果 - 诸比丘,这些称为婆罗门果。"第七。
8. 第二婆罗门经
38. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说婆罗门法和婆罗门义。你们要谛听。诸比丘,什么是婆罗门法?就是这八支圣道,即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为婆罗门法。诸比丘,什么是婆罗门义?诸比丘,贪欲的灭尽、嗔恚的灭尽、愚痴的灭尽 - 诸比丘,这称为婆罗门义。"第八。
9. 第一梵行经
39. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说梵行和梵行果。你们要谛听。诸比丘,什么是梵行?就是这八支圣道,即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为梵行。诸比丘,什么是梵行果?须陀洹果、斯陀含果、阿那含果、阿罗汉果 - 诸比丘,这些称为梵行果。"第九。
10. 第二梵行经
40. 舍卫城因缘。"诸比丘,我将为你们说梵行和梵行义。你们要谛听。诸比丘,什么是梵行?就是这八支圣道,即:正见......乃至......正定。诸比丘,这称为梵行。诸比丘,什么是梵行义?诸比丘,贪欲的灭尽、嗔恚的灭尽、愚痴的灭尽 - 诸比丘,这称为梵行义。"第十。
行品第四。
其摄颂:
两行与失坏,到彼岸,
沙门说两种,婆罗门另两种,
梵行说两种,此品由此得名。
5. 异学省略品
1. 离贪经

41. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘rāgavirāgatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā rāgavirāgāyā’ti. Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā rāgavirāgāya ? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā rāgavirāgāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā’’ti. Paṭhamaṃ.

2-7. Saṃyojanappahānādisuttachakkaṃ

42-47. ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘saṃyojanappahānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘anusayasamugghātanatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘addhānapariññatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘āsavānaṃ khayatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘vijjāvimuttiphalasacchikiriyatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe… ‘ñāṇadassanatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti…pe…. Sattamaṃ.

8. Anupādāparinibbānasuttaṃ

48. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Sace vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘kimatthiyaṃ, āvuso, samaṇe gotame brahmacariyaṃ vussatī’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘anupādāparinibbānatthaṃ kho, āvuso, bhagavati brahmacariyaṃ vussatī’ti. Sace pana vo, bhikkhave, aññatitthiyā paribbājakā evaṃ puccheyyuṃ – ‘atthi panāvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti, evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyātha – ‘atthi kho, āvuso, maggo, atthi paṭipadā anupādāparinibbānāyā’ti . Katamo ca, bhikkhave, maggo, katamā ca paṭipadā anupādāparinibbānāya? Ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi. Ayaṃ, bhikkhave, maggo, ayaṃ paṭipadā anupādāparinibbānāyāti. Evaṃ puṭṭhā tumhe, bhikkhave, tesaṃ aññatitthiyānaṃ paribbājakānaṃ evaṃ byākareyyāthā’’ti. Aṭṭhamaṃ.

Aññatitthiyapeyyālavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Virāgasaṃyojanaṃ anusayaṃ, addhānaṃ āsavā khayā;

Vijjāvimuttiñāṇañca, anupādāya aṭṭhamī.

6. Sūriyapeyyālavaggo

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

49. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave , bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

50-

41. 舍卫城因缘。"诸比丘,如果其他外道游行者这样问你们:'朋友们,为什么要在沙门乔达摩处修梵行?'被这样问时,诸比丘,你们应该这样回答那些外道游行者:'朋友们,为了离贪,我们在世尊处修梵行。'如果,诸比丘,其他外道游行者又这样问:'朋友们,有道路、有方法能离贪吗?'被这样问时,诸比丘,你们应该这样回答那些外道游行者:'朋友们,有道路、有方法能离贪。'诸比丘,什么是离贪的道路和方法?就是这八支圣道,即:正见......乃至......正定。诸比丘,这是离贪的道路和方法。诸比丘,被问到时,你们应该这样回答那些外道游行者。"第一。
2-7. 断结等六经
42-47. "诸比丘,如果其他外道游行者这样问你们:'朋友们,为什么要在沙门乔达摩处修梵行?'被这样问时,诸比丘,你们应该这样回答那些外道游行者:'朋友们,为了断结,我们在世尊处修梵行。'......乃至......'朋友们,为了根除随眠,我们在世尊处修梵行。'......乃至......'朋友们,为了遍知长远轮回,我们在世尊处修梵行。'......乃至......'朋友们,为了漏尽,我们在世尊处修梵行。'......乃至......'朋友们,为了证得明与解脱果,我们在世尊处修梵行。'......乃至......'朋友们,为了智见,我们在世尊处修梵行。'......乃至......"第七。
8. 无取般涅槃经
48. 舍卫城因缘。"诸比丘,如果其他外道游行者这样问你们:'朋友们,为什么要在沙门乔达摩处修梵行?'被这样问时,诸比丘,你们应该这样回答那些外道游行者:'朋友们,为了无取般涅槃,我们在世尊处修梵行。'如果,诸比丘,其他外道游行者又这样问:'朋友们,有道路、有方法能达到无取般涅槃吗?'被这样问时,诸比丘,你们应该这样回答那些外道游行者:'朋友们,有道路、有方法能达到无取般涅槃。'诸比丘,什么是达到无取般涅槃的道路和方法?就是这八支圣道,即:正见......乃至......正定。诸比丘,这是达到无取般涅槃的道路和方法。诸比丘,被问到时,你们应该这样回答那些外道游行者。"第八。
异学省略品第五。
其摄颂:
离贪、断结、随眠,长远、漏尽、明解脱,
智见与第八无取。
6. 太阳譬喻省略品
1. 善友经
49. 舍卫城因缘。"诸比丘,太阳升起时,这是前兆,这是先导,即:破晓。同样地,诸比丘,比丘生起八支圣道时,这是前兆,这是先导,即:善友。诸比丘,具善友的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具善友的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,具善友的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第一。
2-6. 戒具足等五经
50-

54. ‘‘Sūriyassa, bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – sīlasampadā. Sīlasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ… yadidaṃ – chandasampadā… yadidaṃ – attasampadā… yadidaṃ – diṭṭhisampadā… yadidaṃ – appamādasampadā…. Chaṭṭhaṃ.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

55. ‘‘Sūriyassa , bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimmittaṃ, yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

56. ‘‘Sūriyassa , bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ , yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

57-61. ‘‘Sūriyassa , bhikkhave, udayato etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – aruṇuggaṃ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya etaṃ pubbaṅgamaṃ etaṃ pubbanimittaṃ, yadidaṃ – sīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃ – diṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

62. ‘‘Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

Sūriyapeyyālavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ –

Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.

7. Ekadhammapeyyālavaggo

1. Kalyāṇamittasuttaṃ



54. "诸比丘,太阳升起时,这是前兆,这是先导,即:破晓。同样地,诸比丘,比丘生起八支圣道时,这是前兆,这是先导,即:戒具足。诸比丘,具戒的比丘可期望......即:欲具足......即:自我具足......即:见具足......即:不放逸具足......"第六。
7. 如理作意具足经
55. "诸比丘,太阳升起时,这是前兆,这是先导,即:破晓。同样地,诸比丘,比丘生起八支圣道时,这是前兆,这是先导,即:如理作意具足。诸比丘,具如理作意的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具如理作意的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,具如理作意的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第七。
1. 善友经
56. "诸比丘,太阳升起时,这是前兆,这是先导,即:破晓。同样地,诸比丘,比丘生起八支圣道时,这是前兆,这是先导,即:善友。诸比丘,具善友的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具善友的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终......乃至......修习正定,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终。诸比丘,具善友的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第一。
2-6. 戒具足等五经
57-61. "诸比丘,太阳升起时,这是前兆,这是先导,即:破晓。同样地,诸比丘,比丘生起八支圣道时,这是前兆,这是先导,即:戒具足......乃至......即:欲具足......乃至......即:自我具足......乃至......即:见具足......乃至......即:不放逸具足......乃至......"第六。
7. 如理作意具足经
62. "即:如理作意具足。诸比丘,具如理作意的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具如理作意的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终......乃至......修习正定,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终。诸比丘,具如理作意的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第七。
太阳譬喻省略品第六。
其摄颂:
善友、戒、欲、自我,
见、不放逸,如理作意为第七。
7. 一法省略品
1. 善友经

63. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ , bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

64-68. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – sīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃ – diṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

69. ‘‘Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

70. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ , bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

71-75. Sāvatthinidānaṃ. ‘‘Ekadhammo, bhikkhave, bahūpakāro ariyassa aṭṭhaṅgikassa maggassa uppādāya. Katamo ekadhammo? Yadidaṃ – sīlasampadā…pe… yadidaṃ – chandasampadā…pe… yadidaṃ – attasampadā…pe… yadidaṃ – diṭṭhisampadā…pe… yadidaṃ – appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

76. ‘‘Yadidaṃ – yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

Ekadhammapeyyālavaggo sattamo.

Tassuddānaṃ –

Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.

8. Dutiyaekadhammapeyyālavaggo

1. Kalyāṇamittasuttaṃ



63. 舍卫城因缘。"诸比丘,有一法对生起八支圣道大有助益。什么是一法?即:善友。诸比丘,具善友的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具善友的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,具善友的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第一。
2-6. 戒具足等五经
64-68. "诸比丘,有一法对生起八支圣道大有助益。什么是一法?即:戒具足......乃至......即:欲具足......乃至......即:自我具足......乃至......即:见具足......乃至......即:不放逸具足......乃至......"第六。
7. 如理作意具足经
69. "即:如理作意具足。诸比丘,具如理作意的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具如理作意的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,具如理作意的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第七。
1. 善友经
70. 舍卫城因缘。"诸比丘,有一法对生起八支圣道大有助益。什么是一法?即:善友。诸比丘,具善友的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具善友的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终......乃至......修习正定,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终。诸比丘,具善友的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第一。
2-6. 戒具足等五经
71-75. 舍卫城因缘。"诸比丘,有一法对生起八支圣道大有助益。什么是一法?即:戒具足......乃至......即:欲具足......乃至......即:自我具足......乃至......即:见具足......乃至......即:不放逸具足......乃至......"第六。
7. 如理作意具足经
76. "即:如理作意具足。诸比丘,具如理作意的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具如理作意的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见......乃至......修习正定,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终。诸比丘,具如理作意的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第七。
一法省略品第七。
其摄颂:
善友、戒、欲、自我,
见、不放逸,如理作意为第七。
8. 第二一法省略品
1. 善友经

77. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

78-82. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ , bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, chandasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ

83. ‘‘Yathayidaṃ , bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

1. Kalyāṇamittasuttaṃ

84. ‘‘Nāhaṃ , bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, kalyāṇamittatā. Kalyāṇamittassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu kalyāṇamitto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Sīlasampadādisuttapañcakaṃ

85-89. ‘‘Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekadhammampi samanupassāmi, yena anuppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo uppajjati, uppanno vā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvanāpāripūriṃ gacchati, yathayidaṃ, bhikkhave, sīlasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, chandasampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, attasampadā…pe… yathayidaṃ , bhikkhave, diṭṭhisampadā…pe… yathayidaṃ, bhikkhave, appamādasampadā…pe…. Chaṭṭhaṃ.

7. Yonisomanasikārasampadāsuttaṃ



77. 舍卫城因缘。"诸比丘,我不见有任何其他一法,能使未生起的八支圣道生起,或使已生起的八支圣道修习圆满,如善友这一法。诸比丘,具善友的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具善友的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,具善友的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第一。
2-6. 戒具足等五经
78-82. "诸比丘,我不见有任何其他一法,能使未生起的八支圣道生起,或使已生起的八支圣道修习圆满,如戒具足这一法......乃至......如欲具足这一法......乃至......如自我具足这一法......乃至......如见具足这一法......乃至......如不放逸具足这一法......乃至......"第六。
7. 如理作意具足经
83. "如这如理作意具足。诸比丘,具如理作意的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具如理作意的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,具如理作意的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第七。
1. 善友经
84. "诸比丘,我不见有任何其他一法,能使未生起的八支圣道生起,或使已生起的八支圣道修习圆满,如善友这一法。诸比丘,具善友的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具善友的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终......乃至......修习正定,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终。诸比丘,具善友的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第一。
2-6. 戒具足等五经
85-89. "诸比丘,我不见有任何其他一法,能使未生起的八支圣道生起,或使已生起的八支圣道修习圆满,如戒具足这一法......乃至......如欲具足这一法......乃至......如自我具足这一法......乃至......如见具足这一法......乃至......如不放逸具足这一法......乃至......"第六。
7. 如理作意具足经

90. ‘‘Yathayidaṃ, bhikkhave, yonisomanasikārasampadā. Yonisomanasikārasampannassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho , bhikkhave, bhikkhu yonisomanasikārasampanno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Sattamaṃ.

Dutiyaekadhammapeyyālavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Kalyāṇamittaṃ sīlañca, chando ca attasampadā;

Diṭṭhi ca appamādo ca, yoniso bhavati sattamaṃ.

1. Gaṅgāpeyyālavaggo

1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

91. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave , bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

2-5. Dutiyādipācīnaninnasuttacatukkaṃ

92-95. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi , bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe… seyyathāpi , bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave…pe…. Pañcamaṃ.

6. Chaṭṭhapācīnaninnasuttaṃ

96. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

97. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

98-

90. "如这如理作意具足。诸比丘,具如理作意的比丘可期望修习八支圣道,多修八支圣道。诸比丘,具如理作意的比丘如何修习八支圣道,多修八支圣道?在此,诸比丘,比丘修习正见,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终......乃至......修习正定,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终。诸比丘,具如理作意的比丘就是这样修习八支圣道,多修八支圣道。"第七。
第二一法省略品第八。
其摄颂:
善友、戒、欲、自我,
见、不放逸,如理作意为第七。
1. 恒河省略品
1. 第一向东倾斜经
91. 舍卫城因缘。"诸比丘,就像恒河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。
2-5. 第二等向东倾斜经四则
92-95. "诸比丘,就像耶牟那河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘......乃至......诸比丘,就像阿致罗筏底河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘......乃至......诸比丘,就像萨罗浮河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘......乃至......诸比丘,就像摩希河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘......乃至......"第五。
6. 第六向东倾斜经
96. "诸比丘,就像这些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河、摩希河,它们都向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第六。
1. 第一向海倾斜经
97. "诸比丘,就像恒河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。
2-6. 第二等向海倾斜经五则
98-

102. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi , bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

Gaṅgāpeyyālavaggo paṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti;

Gaṅgāpeyyālī pācīnaninnavācanamaggī, vivekanissitaṃ dvādasakī paṭhamakī.

2. Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo

1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

103. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca , bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ

104. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.

105. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.

106. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.

107. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.

108. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… chaṭṭhaṃ.

1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ



102. "诸比丘,就像耶牟那河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......诸比丘,就像阿致罗筏底河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......诸比丘,就像萨罗浮河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......诸比丘,就像摩希河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......诸比丘,就像这些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河、摩希河,它们都向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离......乃至......修习正定,依止远离,依止离贪,依止灭,回向舍离。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第六。
恒河省略品第一。
其摄颂:
六向东倾斜,六向海倾斜;
这两个六共十二,因此称为此品;
恒河省略向东倾斜语句道,依止远离十二首为第一。
2. 第二恒河省略品
1. 第一向东倾斜经
103. "诸比丘,就像恒河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终......乃至......修习正定,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。
2-6. 第二等向东倾斜经五则
104. "诸比丘,就像耶牟那河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第二。
105. "诸比丘,就像阿致罗筏底河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第三。
106. "诸比丘,就像萨罗浮河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第四。
107. "诸比丘,就像摩希河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第五。
108. "诸比丘,就像这些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河、摩希河,它们都向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第六。
1. 第一向海倾斜经

109. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

110. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.

111. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.

112. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.

113. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.

114. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

(Rāgavinayadvādasakī dutiyakī samuddaninnanti).

1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

115. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ

116. Seyyathāpi , bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… dutiyaṃ.

117. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā ; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… tatiyaṃ.

118. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… catutthaṃ.

119. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… pañcamaṃ.

120. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… chaṭṭhaṃ.

1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ



109. "诸比丘,就像恒河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终......乃至......修习正定,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。
2-6. 第二等向海倾斜经五则
110. "诸比丘,就像耶牟那河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第二。
111. "诸比丘,就像阿致罗筏底河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第三。
112. "诸比丘,就像萨罗浮河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第四。
113. "诸比丘,就像摩希河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第五。
114. "诸比丘,就像这些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河、摩希河,它们都向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终......乃至......修习正定,以调伏贪为终,以调伏嗔为终,以调伏痴为终。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第六。
(以调伏贪为终的十二经为第二,向海倾斜)。
1. 第一向东倾斜经
115. "诸比丘,就像恒河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,以不死为归趣,以不死为目标,以不死为终极......乃至......修习正定,以不死为归趣,以不死为目标,以不死为终极。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。
2-6. 第二等向东倾斜经五则
116. "诸比丘,就像耶牟那河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第二。
117. "诸比丘,就像阿致罗筏底河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第三。
118. "诸比丘,就像萨罗浮河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第四。
119. "诸比丘,就像摩希河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第五。
120. "诸比丘,就像这些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河、摩希河,它们都向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......"第六。
1. 第一向海倾斜经

121. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

122-126. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā , yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

(Amatogadhadvādasakī tatiyakī).

1. Paṭhamapācīnaninnasuttaṃ

127. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādipācīnaninnasuttapañcakaṃ

128-

121. "诸比丘,就像恒河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,以不死为归趣,以不死为目标,以不死为终极......乃至......修习正定,以不死为归趣,以不死为目标,以不死为终极。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。
2-6. 第二等向海倾斜经五则
122-126. "诸比丘,就像耶牟那河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......诸比丘,就像阿致罗筏底河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......诸比丘,就像萨罗浮河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......诸比丘,就像摩希河向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘......乃至......诸比丘,就像这些大河,即:恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、萨罗浮河、摩希河,它们都向海倾斜、向海倾注、向海流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,以不死为归趣,以不死为目标,以不死为终极......乃至......修习正定,以不死为归趣,以不死为目标,以不死为终极。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第六。
(以不死为归趣的十二经为第三)。
1. 第一向东倾斜经
127. "诸比丘,就像恒河向东倾斜、向东倾注、向东流去;同样地,诸比丘,比丘修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘如何修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃?在此,诸比丘,比丘修习正见,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃......乃至......修习正定,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。诸比丘,比丘就是这样修习八支圣道、多修八支圣道,倾向涅槃、趣向涅槃、流向涅槃。"第一。
2-6. 第二等向东倾斜经五则
128-

132. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, yamunā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, aciravatī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī, sarabhū, mahī, sabbā tā pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

1. Paṭhamasamuddaninnasuttaṃ

133. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Paṭhamaṃ.

2-6. Dutiyādisamuddaninnasuttapañcakaṃ

134-138. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, yamunā nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi , bhikkhave, aciravatī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, sarabhū nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, mahī nadī samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… seyyathāpi, bhikkhave, yā kācimā mahānadiyo, seyyathidaṃ – gaṅgā, yamunā, aciravatī sarabhū, mahī, sabbā tā samuddaninnā samuddapoṇā samuddapabbhārā; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Chaṭṭhaṃ.

(Gaṅgāpeyyālī).

Dutiyagaṅgāpeyyālavaggo dutiyo.

Tassuddānaṃ –

Cha pācīnato ninnā, cha ninnā ca samuddato;

Ete dve cha dvādasa honti, vaggo tena pavuccatīti;

Nibbānaninno dvādasakī, catutthakī chaṭṭhā navakī.

5. Appamādapeyyālavaggo

1. Tathāgatasuttaṃ




132. "比丘们,就像耶牟那河(Yamuna River)向东倾斜、向东倾斜、向东倾斜;同样地,比丘们,比丘...乃至...比丘们,就像阿致罗筏底河(Aciravati River)向东倾斜、向东倾斜、向东倾斜;同样地,比丘们,比丘...乃至...比丘们,就像舍牢浮河(Sarabhu River)向东倾斜、向东倾斜、向东倾斜;同样地,比丘们,比丘...乃至...比丘们,就像摩醯河(Mahi River)向东倾斜、向东倾斜、向东倾斜;同样地,比丘们,比丘...乃至...比丘们,就像这些大河,即恒河(Ganges River)、耶牟那河、阿致罗筏底河、舍牢浮河、摩醯河,它们全都向东倾斜、向东倾斜、向东倾斜;同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃?在此,比丘们,比丘修习正见,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃...乃至...修习正定,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。"第六。
1. 第一倾向大海经
133. "比丘们,就像恒河倾向大海、趋向大海、倾斜向大海;同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃?在此,比丘们,比丘修习正见,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃...乃至...修习正定,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。"第一。
2-6. 第二等五倾向大海经
134-138. "比丘们,就像耶牟那河倾向大海、趋向大海、倾斜向大海;同样地,比丘们,比丘...乃至...比丘们,就像阿致罗筏底河倾向大海、趋向大海、倾斜向大海;同样地,比丘们,比丘...乃至...比丘们,就像舍牢浮河倾向大海、趋向大海、倾斜向大海;同样地,比丘们,比丘...乃至...比丘们,就像摩醯河倾向大海、趋向大海、倾斜向大海;同样地,比丘们,比丘...乃至...比丘们,就像这些大河,即恒河、耶牟那河、阿致罗筏底河、舍牢浮河、摩醯河,它们全都倾向大海、趋向大海、倾斜向大海;同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃?在此,比丘们,比丘修习正见,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃...乃至...修习正定,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。"第六。
(恒河广说)
第二恒河广说品完。
其摘要：
六向东倾斜,六倾向大海;
这两个六共十二,因此称为品;
倾向涅槃十二,第四和第六各九。
5. 不放逸广说品
1. 如来经

139. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā [dipadā (sī.)] vā catuppadā vā bahuppadā [bahupadā (?)] vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca , bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

‘‘Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

‘‘Yāvatā , bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati arahaṃ sammāsambuddho; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Padasuttaṃ



139. 舍卫城因缘。
"比丘们,凡是众生,无足的、两足的、四足的、多足的,有色的、无色的,有想的、无想的、非想非非想的,如来被称为其中最上的,是阿罗汉、正等正觉者;同样地,比丘们,任何善法,都以不放逸为根本,以不放逸为汇集;不放逸被称为这些法中最上的。比丘们,对于不放逸的比丘,可以期待他会修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,不放逸的比丘如何修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离。比丘们,这样不放逸的比丘修习八圣道、多修习八圣道。"
"比丘们,凡是众生,无足的、两足的、四足的、多足的,有色的、无色的,有想的、无想的、非想非非想的,如来被称为其中最上的,是阿罗汉、正等正觉者;同样地,比丘们,任何善法,都以不放逸为根本,以不放逸为汇集;不放逸被称为这些法中最上的。比丘们,对于不放逸的比丘,可以期待他会修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,不放逸的比丘如何修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,以调伏贪欲为终点、以调伏嗔恚为终点、以调伏愚痴为终点...乃至...修习正定,以调伏贪欲为终点、以调伏嗔恚为终点、以调伏愚痴为终点。比丘们,这样不放逸的比丘修习八圣道、多修习八圣道。"
"比丘们,凡是众生,无足的、两足的、四足的、多足的,有色的、无色的,有想的、无想的、非想非非想的,如来被称为其中最上的,是阿罗汉、正等正觉者;同样地,比丘们,任何善法,都以不放逸为根本,以不放逸为汇集;不放逸被称为这些法中最上的。比丘们,对于不放逸的比丘,可以期待他会修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,不放逸的比丘如何修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,沉浸于不死、归向不死、以不死为终点...乃至...修习正定,沉浸于不死、归向不死、以不死为终点。比丘们,这样不放逸的比丘修习八圣道、多修习八圣道。"
"比丘们,凡是众生,无足的、两足的、四足的、多足的,有色的、无色的,有想的、无想的、非想非非想的,如来被称为其中最上的,是阿罗汉、正等正觉者;同样地,比丘们,任何善法,都以不放逸为根本,以不放逸为汇集;不放逸被称为这些法中最上的。比丘们,对于不放逸的比丘,可以期待他会修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,不放逸的比丘如何修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃...乃至...修习正定,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,这样不放逸的比丘修习八圣道、多修习八圣道。"第一。
2. 足迹经

140. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, yāni kānici jaṅgalānaṃ pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti; hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ – mahantattena; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave, bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Dutiyaṃ.

3-7. Kūṭādisuttapañcakaṃ

141. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā; kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati ; evameva kho, bhikkhave…pe… tatiyaṃ.

142. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci mūlagandhā, kāḷānusāriyaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… catutthaṃ.

143. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci sāragandhā, lohitacandanaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… pañcamaṃ.

144. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci pupphagandhā, vassikaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… chaṭṭhaṃ.

145. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci kuṭṭarājāno, sabbe te rañño cakkavattissa anuyantā bhavanti, rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… sattamaṃ.

8-10. Candimādisuttatatiyakaṃ

146. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā candimappabhāya [candimāpabhāya (syā. ka.)] kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave…pe… aṭṭhamaṃ.

147. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, saradasamaye viddhe vigatavalāhake deve ādicco nabhaṃ abbhussakkamāno sabbaṃ ākāsagataṃ tamagataṃ abhivihacca bhāsate ca tapate ca virocati ca; evameva kho, bhikkhave…pe… navamaṃ.

148. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, yāni kānici tantāvutānaṃ vatthānaṃ, kāsikavatthaṃ tesaṃ aggamakkhāyati; evameva kho, bhikkhave, ye keci kusalā dhammā, sabbe te appamādamūlakā appamādasamosaraṇā; appamādo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati. Appamattassetaṃ, bhikkhave , bhikkhuno pāṭikaṅkhaṃ – ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvessati ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarissati. Kathañca , bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu appamatto ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Dasamaṃ.

(Yadapi tathāgataṃ, tadapi vitthāretabbaṃ).

Appamādapeyyālavaggo pañcamo.

Tassuddānaṃ –

Tathāgataṃ padaṃ kūṭaṃ, mūlaṃ sāro ca vassikaṃ;

Rājā candimasūriyā ca, vatthena dasamaṃ padaṃ.

6. Balakaraṇīyavaggo

1. Balasuttaṃ



140. "比丘们,就像任何丛林动物的足迹,都可以容纳在象足之中;象足被称为其中最大的。同样地,比丘们,任何善法,都以不放逸为根本,以不放逸为汇集;不放逸被称为这些法中最上的。比丘们,对于不放逸的比丘,可以期待他会修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,不放逸的比丘如何修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样不放逸的比丘修习八圣道、多修习八圣道。"第二。
3-7. 五顶等经
141. "比丘们,就像尖顶屋的任何椽子,都朝向屋顶、倾斜向屋顶、汇集于屋顶;屋顶被称为其中最高的。同样地,比丘们...乃至..."第三。
142. "比丘们,就像任何根香,黑沉香被称为其中最上的。同样地,比丘们...乃至..."第四。
143. "比丘们,就像任何心材香,红檀香被称为其中最上的。同样地,比丘们...乃至..."第五。
144. "比丘们,就像任何花香,茉莉花香被称为其中最上的。同样地,比丘们...乃至..."第六。
145. "比丘们,就像任何小国王,都追随转轮王;转轮王被称为他们中最上的。同样地,比丘们...乃至..."第七。
8-10. 月等三经
146. "比丘们,就像任何星辰的光芒,都不及月亮光芒的十六分之一,月亮的光芒被称为其中最上的。同样地,比丘们...乃至..."第八。
147. "比丘们,就像在秋季,当天空晴朗无云时,太阳升起,驱散所有空中的黑暗,照耀、发热、闪耀。同样地,比丘们...乃至..."第九。
148. "比丘们,就像任何织物,迦尸(Kasi)布被称为其中最上的。同样地,比丘们,任何善法,都以不放逸为根本,以不放逸为汇集;不放逸被称为这些法中最上的。比丘们,对于不放逸的比丘,可以期待他会修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,不放逸的比丘如何修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样不放逸的比丘修习八圣道、多修习八圣道。"第十。
(如来经也应该详述)
第五不放逸广说品完。
其摘要：
如来、足迹、屋顶、根、心材、茉莉、
国王、月亮、太阳,以及第十织物。
6. 力所作品
1. 力经

149. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

(Paragaṅgāpeyyālīvaṇṇiyato paripuṇṇasuttanti vitthāramaggī).

‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca , bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti.

‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, ye keci balakaraṇīyā kammantā karīyanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete balakaraṇīyā kammantā karīyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. Paṭhamaṃ.

2. Bījasuttaṃ



149. 舍卫城因缘。
"比丘们,就像任何需要力量的工作都要依靠地面、立足于地面来完成;同样地,比丘们,比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,比丘如何依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道。"
(像上游恒河广说一样,应该详述为完整的经)
"比丘们,就像任何需要力量的工作都要依靠地面、立足于地面来完成;同样地,比丘们,比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,比丘如何依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,以调伏贪欲为终点、以调伏嗔恚为终点、以调伏愚痴为终点...乃至...修习正定,以调伏贪欲为终点、以调伏嗔恚为终点、以调伏愚痴为终点。比丘们,这样比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道。"
"比丘们,就像任何需要力量的工作都要依靠地面、立足于地面来完成;同样地,比丘们,比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,比丘如何依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,沉浸于不死、归向不死、以不死为终点...乃至...修习正定,沉浸于不死、归向不死、以不死为终点。比丘们,这样比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道。"
"比丘们,就像任何需要力量的工作都要依靠地面、立足于地面来完成;同样地,比丘们,比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道。比丘们,比丘如何依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃...乃至...修习正定,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,这样比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道。"第一。
2. 种子经

150. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, ye kecime bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti, sabbe te pathaviṃ nissāya pathaviyaṃ patiṭṭhāya evamete bījagāmabhūtagāmā vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ āpajjanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave , bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vuḍḍhiṃ virūḷhiṃ vepullaṃ pāpuṇāti dhammesū’’ti. Dutiyaṃ.

3. Nāgasuttaṃ

151. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, himavantaṃ pabbatarājaṃ nissāya nāgā kāyaṃ vaḍḍhenti, balaṃ gāhenti; te tattha kāyaṃ vaḍḍhetvā balaṃ gāhetvā kusobbhe otaranti, kusobbhe [kussubbhe (sī. syā.), kusubbhe (pī. ka.)] otaritvā mahāsobbhe otaranti, mahāsobbhe otaritvā kunnadiyo otaranti, kunnadiyo otaritvā mahānadiyo otaranti, mahānadiyo otaritvā mahāsamuddaṃ [mahāsamuddasāgaraṃ (sabbattha) saṃ. ni. 2.23] otaranti, te tattha mahantattaṃ vepullattaṃ āpajjanti kāyena; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesu? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto mahantattaṃ vepullattaṃ pāpuṇāti dhammesū’’ti. Tatiyaṃ.

4. Rukkhasuttaṃ

152. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro. So mūlacchinno [mūlacchinde kate (syā.)] katamena papateyyā’’ti? ‘‘Yena , bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro’’ti. Catutthaṃ.

5. Kumbhasuttaṃ



150. "比丘们,就像任何种子和植物的生长、发育、增长,都要依靠地面、立足于地面;同样地,比丘们,比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道,在诸法中获得生长、发育、增长。比丘们,比丘如何依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道,在诸法中获得生长、发育、增长?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道,在诸法中获得生长、发育、增长。"第二。
3. 龙象经
151. "比丘们,就像龙象依靠雪山王来增长身体、获得力量;它们在那里增长身体、获得力量后,进入小池,进入小池后,进入大池,进入大池后,进入小河,进入小河后,进入大河,进入大河后,进入大海。它们在那里在身体上获得巨大和广大;同样地,比丘们,比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道,在诸法中获得巨大和广大。比丘们,比丘如何依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道,在诸法中获得巨大和广大?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘依靠戒、立足于戒来修习八圣道、多修习八圣道,在诸法中获得巨大和广大。"第三。
4. 树经
152. "比丘们,假如一棵树向东倾斜、向东倾斜、向东倾斜。如果它的根被砍断,它会倒向哪里?"
"大德,它会倒向它倾斜、倾向、倾斜的方向。"
"同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。"第四。
5. 水罐经

153. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, kumbho nikkujjo vamateva udakaṃ, no paccāvamati; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamati? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto vamateva pāpake akusale dhamme, no paccāvamatī’’ti. Pañcamaṃ.

6. Sūkasuttaṃ

154. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sālisūkaṃ vā yavasūkaṃ vā sammāpaṇihitaṃ hatthena vā pādena vā akkantaṃ hatthaṃ vā pādaṃ vā bhindissati lohitaṃ vā uppādessatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, sūkassa. Evameva kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindissati, vijjaṃ uppādessati, nibbānaṃ sacchikarissatīti – ṭhānametaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Sammāpaṇihitattā, bhikkhave, diṭṭhiyā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikaroti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sammāpaṇihitāya diṭṭhiyā sammāpaṇihitāya maggabhāvanāya avijjaṃ bhindati, vijjaṃ uppādeti, nibbānaṃ sacchikarotī’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Ākāsasuttaṃ

155. ‘‘Seyyathāpi , bhikkhave, ākāse vividhā vātā vāyanti – puratthimāpi vātā vāyanti, pacchimāpi vātā vāyanti, uttarāpi vātā vāyanti, dakkhiṇāpi vātā vāyanti, sarajāpi vātā vāyanti, arajāpi vātā vāyanti, sītāpi vātā vāyanti, uṇhāpi vātā vāyanti, parittāpi vātā vāyanti, adhimattāpi vātā vāyanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāparipūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto cattāropi satipaṭṭhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi sammappadhānā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, cattāropi iddhipādā bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi indriyāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, pañcapi balāni bhāvanāpāripūriṃ gacchanti, sattapi bojjhaṅgā bhāvanāpāripūriṃ gacchantī’’ti. Sattamaṃ.

8. Paṭhamameghasuttaṃ



153. "比丘们,就像一个倒置的水罐只会倒出水,不会收回;同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道,只会倒出邪恶不善法,不会收回。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,只会倒出邪恶不善法,不会收回?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,只会倒出邪恶不善法,不会收回。"第五。
6. 芒刺经
154. "比丘们,就像稻芒或麦芒正确地放置,被手或脚踩到时,会刺破手或脚,或使之流血 - 这是可能的。为什么?比丘们,因为芒刺放置正确。同样地,比丘们,比丘以正确的见解,以正确的道路修习,会破除无明,生起明,证悟涅槃 - 这是可能的。为什么?比丘们,因为见解放置正确。比丘们,比丘如何以正确的见解,以正确的道路修习,破除无明,生起明,证悟涅槃?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘以正确的见解,以正确的道路修习,破除无明,生起明,证悟涅槃。"第六。
7. 虚空经
155. "比丘们,就像在虚空中,各种风吹 - 东风吹、西风吹、北风吹、南风吹、有尘风吹、无尘风吹、冷风吹、热风吹、微风吹、强风吹;同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道时,四念处达到修习圆满,四正勤达到修习圆满,四神足达到修习圆满,五根达到修习圆满,五力达到修习圆满,七觉支达到修习圆满。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,四念处达到修习圆满,四正勤达到修习圆满,四神足达到修习圆满,五根达到修习圆满,五力达到修习圆满,七觉支达到修习圆满?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,四念处达到修习圆满,四正勤达到修习圆满,四神足达到修习圆满,五根达到修习圆满,五力达到修习圆满,七觉支达到修习圆满。"第七。
8. 第一云经

156. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gimhānaṃ pacchime māse ūhataṃ rajojallaṃ, tamenaṃ mahāakālamegho ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme ṭhānaso antaradhāpeti vūpasametī’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Dutiyameghasuttaṃ

157. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, uppannaṃ mahāmeghaṃ, tamenaṃ mahāvāto antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasameti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto uppannuppanne pāpake akusale dhamme antarāyeva antaradhāpeti vūpasametī’’ti. Navamaṃ.

10. Nāvāsuttaṃ

158. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, sāmuddikāya nāvāya vettabandhanabandhāya cha māsāni udake pariyādāya [pariyātāya (ka.), pariyāhatāya (?)] hemantikena thalaṃ ukkhittāya vātātapaparetāni bandhanāni tāni pāvussakena meghena abhippavuṭṭhāni appakasireneva paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti . Kathañca, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavanti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuno ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvayato ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroto appakasireneva saṃyojanāni paṭippassambhanti, pūtikāni bhavantī’’ti. Dasamaṃ.

11. Āgantukasuttaṃ



156. "比丘们,就像在夏季的最后一个月,尘土飞扬,一场大的非时雨立即使之消散、平息;同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道,立即使生起的邪恶不善法消散、平息。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,立即使生起的邪恶不善法消散、平息?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,立即使生起的邪恶不善法消散、平息。"第八。
9. 第二云经
157. "比丘们,就像一朵大云生起,大风立即使之消散、平息;同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道,立即使生起的邪恶不善法消散、平息。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,立即使生起的邪恶不善法消散、平息?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,立即使生起的邪恶不善法消散、平息。"第九。
10. 船经
158. "比丘们,就像一艘海船,用藤条捆绑,在水中航行六个月后,在冬季被拖上岸,经风吹日晒,其绑带被雨季的云雨淋湿后,很容易就松弛、腐烂;同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道,结很容易就松弛、腐烂。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,结很容易就松弛、腐烂?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,结很容易就松弛、腐烂。"第十。
11. 客人经

159. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, āgantukāgāraṃ. Tattha puratthimāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, pacchimāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, uttarāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, dakkhiṇāyapi disāya āgantvā vāsaṃ kappenti, khattiyāpi āgantvā vāsaṃ kappenti, brāhmaṇāpi āgantvā vāsaṃ kappenti, vessāpi āgantvā vāsaṃ kappenti, suddāpi āgantvā vāsaṃ kappenti; evameva kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti , ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā? Pañcupādānakkhandhātissa vacanīyaṃ. Katame pañca? Seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho…pe… viññāṇupādānakkhandho. Ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pariññeyyā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā? Avijjā ca bhavataṇhā ca – ime, bhikkhave, dhammā abhiññā pahātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā? Vijjā ca vimutti ca – ime, bhikkhave, dhammā abhiññā sacchikātabbā. Katame ca, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā? Samatho ca vipassanā ca – ime, bhikkhave, dhammā abhiññā bhāvetabbā. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto, ye dhammā abhiññā pariññeyyā te dhamme abhiññā parijānāti…pe… ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāveti? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto ye dhammā abhiññā pariññeyyā, te dhamme abhiññā parijānāti, ye dhammā abhiññā pahātabbā, te dhamme abhiññā pajahati, ye dhammā abhiññā sacchikātabbā, te dhamme abhiññā sacchikaroti, ye dhammā abhiññā bhāvetabbā, te dhamme abhiññā bhāvetī’’ti. Ekādasamaṃ.

12. Nadīsuttaṃ



159. "比丘们,就像一个客舍。从东方来的人在那里住宿,从西方来的人在那里住宿,从北方来的人在那里住宿,从南方来的人在那里住宿,刹帝利来了在那里住宿,婆罗门来了在那里住宿,吠舍来了在那里住宿,首陀罗来了在那里住宿;同样地,比丘们,比丘修习八圣道、多修习八圣道,对于应以通智遍知的法,他以通智遍知;对于应以通智断除的法,他以通智断除;对于应以通智证悟的法,他以通智证悟;对于应以通智修习的法,他以通智修习。
比丘们,什么是应以通智遍知的法?应该说是五取蕴。哪五种?即:色取蕴...乃至...识取蕴。比丘们,这些是应以通智遍知的法。比丘们,什么是应以通智断除的法?无明和有爱 - 比丘们,这些是应以通智断除的法。比丘们,什么是应以通智证悟的法?明和解脱 - 比丘们,这些是应以通智证悟的法。比丘们,什么是应以通智修习的法?止和观 - 比丘们,这些是应以通智修习的法。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道,对于应以通智遍知的法,他以通智遍知...乃至...对于应以通智修习的法,他以通智修习?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道,对于应以通智遍知的法,他以通智遍知,对于应以通智断除的法,他以通智断除,对于应以通智证悟的法,他以通智证悟,对于应以通智修习的法,他以通智修习。"第十一。
12. 河流经

160. ‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, gaṅgā nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Atha mahājanakāyo āgaccheyya kuddāla-piṭakaṃ ādāya – ‘mayaṃ imaṃ gaṅgaṃ nadiṃ pacchāninnaṃ karissāma pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra’nti. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu so mahājanakāyo gaṅgaṃ nadiṃ pacchāninnaṃ kareyya pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāra’’nti? ‘‘No hetaṃ, bhante’’. ‘‘Taṃ kissa hetu’’? ‘‘Gaṅgā, bhante, nadī pācīnaninnā pācīnapoṇā pācīnapabbhārā. Sā na sukarā pacchāninnaṃ kātuṃ pacchāpoṇaṃ pacchāpabbhāraṃ. Yāvadeva pana so mahājanakāyo kilamathassa vighātassa bhāgī assā’’ti. ‘‘Evameva kho, bhikkhave, bhikkhuṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāventaṃ ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarontaṃ rājāno vā rājamahāmattā vā mittā vā amaccā vā ñātī vā ñātisālohitā vā bhogehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyyuṃ – ‘ehambho purisa, kiṃ te ime kāsāvā anudahanti, kiṃ muṇḍo kapālamanusaṃcarasi! Ehi, hīnāyāvattitvā bhoge ca bhuñjassu, puññāni ca karohī’ti. So vata, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāvento ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaronto sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Taṃ kissa hetu? Yañhi taṃ, bhikkhave, cittaṃ dīgharattaṃ vivekaninnaṃ vivekapoṇaṃ vivekapabbhāraṃ taṃ vata hīnāyāvattissatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Kathañca, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkaroti? Idha , bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bhāveti, ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ bahulīkarotī’’ti. (Yadapi balakaraṇīyaṃ, tadapi vitthāretabbaṃ.) Dvādasamaṃ.

Balakaraṇīyavaggo chaṭṭho.

Tassuddānaṃ –

Balaṃ bījañca nāgo ca, rukkho kumbhena sūkiyā;

Ākāsena ca dve meghā, nāvā āgantukā nadīti.

7. Esanāvaggo

1. Esanāsuttaṃ



160. "比丘们,就像恒河向东倾斜、向东倾斜、向东倾斜。假如有一大群人带着锄头和筐子来,说:'我们要使这恒河向西倾斜、向西倾斜、向西倾斜。'比丘们,你们怎么认为,那大群人能使恒河向西倾斜、向西倾斜、向西倾斜吗?"
"不能,大德。"
"为什么?"
"大德,恒河向东倾斜、向东倾斜、向东倾斜。要使它向西倾斜、向西倾斜、向西倾斜是不容易的。那大群人只会疲劳困乏。"
"同样地,比丘们,当比丘修习八圣道、多修习八圣道时,国王或大臣或朋友或同事或亲戚或血亲可能会以财富诱惑他说:'来吧,好人,这些袈裟有什么用?为什么你要剃头四处游行?来吧,回归低下的生活,享受财富,行善吧!'比丘们,那个比丘修习八圣道、多修习八圣道,会舍弃学处回归低下的生活 - 这是不可能的。为什么?比丘们,因为那心长期倾向远离、倾斜向远离、倾斜向远离,它会回归低下的生活 - 这是不可能的。比丘们,比丘如何修习八圣道、多修习八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,这样比丘修习八圣道、多修习八圣道。"(力所作品也应该详述。)第十二。
第六力所作品完。
其摘要：
力、种子、龙象、树、水罐、芒刺、
虚空、两云、船、客人、河流。
7. 寻求品
1. 寻求经

161. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

‘‘Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

‘‘Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho , bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

‘‘Tisso imā kho, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ abhiññāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pariññāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yadapi abhiññā, tadapi pariññāya vitthāretabbaṃ.)

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ parikkhayāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yadapi abhiññā, tadapi parikkhayāya vitthāretabbaṃ.)

‘‘Tisso imā, bhikkhave, esanā. Katamā tisso? Kāmesanā, bhavesanā, brahmacariyesanā – imā kho, bhikkhave, tisso esanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ esanānaṃ pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yadapi abhiññā, tadapi pahānāya vitthāretabbaṃ.) Paṭhamaṃ.

2. Vidhāsuttaṃ

162. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vidhā. Katamā tisso? ‘Seyyohamasmī’ti vidhā, ‘sadisohamasmī’ti vidhā, ‘hīnohamasmī’ti vidhā – imā kho, bhikkhave, tisso vidhā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vidhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… imāsaṃ kho, bhikkhave tissannaṃ vidhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yathā esanā, evaṃ vitthāretabbaṃ). Dutiyaṃ.

3. Āsavasuttaṃ



161. 舍卫城因缘。
"比丘们,有这三种寻求。哪三种?欲寻求、有寻求、梵行寻求 - 比丘们,这是三种寻求。比丘们,为了通智这三种寻求,应当修习八圣道。什么是八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离。比丘们,为了通智这三种寻求,应当修习这八圣道。"
"比丘们,有这三种寻求。哪三种?欲寻求、有寻求、梵行寻求 - 比丘们,这是三种寻求。比丘们,为了通智这三种寻求,应当修习八圣道。什么是八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,以调伏贪欲为终点、以调伏嗔恚为终点、以调伏愚痴为终点。比丘们,为了通智这三种寻求,应当修习这八圣道。"
"比丘们,有这三种寻求。哪三种?欲寻求、有寻求、梵行寻求 - 比丘们,这是三种寻求。比丘们,为了通智这三种寻求,应当修习八圣道。什么是八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,沉浸于不死、归向不死、以不死为终点。比丘们,为了通智这三种寻求,应当修习这八圣道。"
"比丘们,有这三种寻求。哪三种?欲寻求、有寻求、梵行寻求 - 比丘们,这是三种寻求。比丘们,为了通智这三种寻求,应当修习八圣道。什么是八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,为了通智这三种寻求,应当修习这八圣道。"
"比丘们,有这三种寻求。哪三种?欲寻求、有寻求、梵行寻求 - 比丘们,这是三种寻求。比丘们,为了遍知这三种寻求...乃至...应当修习这八圣道。"(如通智,遍知也应该详述。)
"比丘们,有这三种寻求。哪三种?欲寻求、有寻求、梵行寻求 - 比丘们,这是三种寻求。比丘们,为了完全灭尽这三种寻求...乃至...应当修习这八圣道。"(如通智,完全灭尽也应该详述。)
"比丘们,有这三种寻求。哪三种?欲寻求、有寻求、梵行寻求 - 比丘们,这是三种寻求。比丘们,为了断除这三种寻求,应当修习八圣道。什么是八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,为了断除这三种寻求,应当修习这八圣道。"(如通智,断除也应该详述。)第一。
2. 慢经
162. "比丘们,有这三种慢。哪三种?'我胜'慢、'我等'慢、'我劣'慢 - 比丘们,这是三种慢。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种慢,应当修习八圣道。什么是八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种慢,应当修习这八圣道。"(应该像寻求一样详述。)第二。
3. 漏经

163. ‘‘Tayome, bhikkhave, āsavā. Katame tayo? Kāmāsavo, bhavāsavo, avijjāsavo – ime kho, bhikkhave, tayo āsavā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ āsavānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Tatiyaṃ.

4. Bhavasuttaṃ

164. ‘‘Tayome, bhikkhave, bhavā. Katame tayo? Kāmabhavo , rūpabhavo, arūpabhavo – ime kho, bhikkhave, tayo bhavā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ bhavānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Catutthaṃ.

5. Dukkhatāsuttaṃ

165. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, dukkhatā. Katamā tisso? Dukkhadukkhatā, saṅkhāradukkhatā, vipariṇāmadukkhatā – imā kho, bhikkhave, tisso dukkhatā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ dukkhatānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Pañcamaṃ.

6. Khilasuttaṃ

166. ‘‘Tayome , bhikkhave, khilā. Katame tayo? Rāgo khilo, doso khilo, moho khilo – ime kho, bhikkhave, tayo khilā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ khilānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Malasuttaṃ

167. ‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, malāni. Katamāni tīṇi? Rāgo malaṃ, doso malaṃ, moho malaṃ – imāni kho, bhikkhave, tīṇi malāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ malānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Sattamaṃ.

8. Nīghasuttaṃ

168. ‘‘Tayome, bhikkhave, nīghā. Katame tayo? Rāgo nīgho, doso nīgho, moho nīgho – ime kho, bhikkhave, tayo nīghā. Imesaṃ kho, bhikkhave, tiṇṇannaṃ nīghānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Vedanāsuttaṃ

169. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, vedanā. Katamā tisso? Sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā – imā kho, bhikkhave, tisso vedanā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ vedanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Navamaṃ.

10. Taṇhāsuttaṃ

170. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, taṇhā. Katamā tisso? Kāmataṇhā, bhavataṇhā, vibhavataṇhā – imā kho, bhikkhave, tisso taṇhā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave , bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ taṇhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dasamaṃ.

11. Tasināsuttaṃ

171. ‘‘Tisso imā, bhikkhave, tasinā. Katamā tisso? Kāmatasinā, bhavatasinā, vibhavatasinā. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ tasinānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ…pe… amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ…pe… nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imāsaṃ kho, bhikkhave, tissannaṃ tasinānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Ekādasamaṃ.

Esanāvaggo sattamo.

Tassuddānaṃ –

Esanā vidhā āsavo, bhavo ca dukkhatā khilā;

Malaṃ nīgho ca vedanā, dve taṇhā tasināya cāti.

8. Oghavaggo

1. Oghasuttaṃ

172. Sāvatthinidānaṃ . ‘‘Cattārome , bhikkhave, oghā. Katame cattāro? Kāmogho, bhavogho, diṭṭhogho, avijjogho – ime kho, bhikkhave, cattāro oghā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ oghānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. (Yathā esanā, evaṃ sabbaṃ vitthāretabbaṃ.) Paṭhamaṃ.

2. Yogasuttaṃ



163. "比丘们,有这三种漏。哪三种?欲漏、有漏、无明漏 - 比丘们,这是三种漏。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种漏...乃至...应当修习这八圣道。"第三。
4. 有经
164. "比丘们,有这三种有。哪三种?欲有、色有、无色有 - 比丘们,这是三种有。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种有...乃至...应当修习这八圣道。"第四。
5. 苦性经
165. "比丘们,有这三种苦性。哪三种?苦苦性、行苦性、坏苦性 - 比丘们,这是三种苦性。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种苦性...乃至...应当修习八圣道。"第五。
6. 荒蕪经
166. "比丘们,有这三种荒蕪。哪三种?贪欲荒蕪、嗔恚荒蕪、愚痴荒蕪 - 比丘们,这是三种荒蕪。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种荒蕪...乃至...应当修习这八圣道。"第六。
7. 垢秽经
167. "比丘们,有这三种垢秽。哪三种?贪欲垢秽、嗔恚垢秽、愚痴垢秽 - 比丘们,这是三种垢秽。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种垢秽...乃至...应当修习这八圣道。"第七。
8. 苦恼经
168. "比丘们,有这三种苦恼。哪三种?贪欲苦恼、嗔恚苦恼、愚痴苦恼 - 比丘们,这是三种苦恼。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种苦恼...乃至...应当修习这八圣道。"第八。
9. 受经
169. "比丘们,有这三种受。哪三种?乐受、苦受、不苦不乐受 - 比丘们,这是三种受。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种受...乃至...应当修习这八圣道。"第九。
10. 爱经
170. "比丘们,有这三种爱。哪三种?欲爱、有爱、无有爱 - 比丘们,这是三种爱。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种爱...乃至...应当修习这八圣道。什么是八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种爱...乃至...应当修习这八圣道。"第十。
11. 渴爱经
171. "比丘们,有这三种渴爱。哪三种?欲渴爱、有渴爱、无有渴爱。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种渴爱...乃至...以调伏贪欲为终点、以调伏嗔恚为终点、以调伏愚痴为终点...乃至...沉浸于不死、归向不死、以不死为终点...乃至...倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这三种渴爱...乃至...应当修习这八圣道。"第十一。
第七寻求品完。
其摘要：
寻求、慢、漏、有和苦性、荒蕪、
垢秽、苦恼和受、两爱和渴爱。
8. 暴流品
1. 暴流经
172. 舍卫城因缘。"比丘们,有这四种暴流。哪四种?欲暴流、有暴流、见暴流、无明暴流 - 比丘们,这是四种暴流。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这四种暴流...乃至...应当修习这八圣道。"(应该像寻求一样详述一切。)第一。
2. 轭经

173. ‘‘Cattārome, bhikkhave, yogā. Katame cattāro? Kāmayogo, bhavayogo, diṭṭhiyogo avijjāyogo – ime kho, bhikkhave, cattāro yogā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ yogānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dutiyaṃ.

3. Upādānasuttaṃ

174. ‘‘Cattārimāni , bhikkhave, upādānāni. Katamāni cattāri? Kāmupādānaṃ, diṭṭhupādānaṃ, sīlabbatupādānaṃ, attavādupādānaṃ – imāni kho, bhikkhave, cattāri upādānāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ upādānānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Tatiyaṃ.

4. Ganthasuttaṃ

175. ‘‘Cattārome , bhikkhave, ganthā. Katame cattāro? Abhijjhā kāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho – ime kho, bhikkhave, cattāro ganthā. Imesaṃ kho, bhikkhave, catunnaṃ ganthānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Catutthaṃ.

5. Anusayasuttaṃ

176. ‘‘Sattime, bhikkhave, anusayā. Katame satta? Kāmarāgānusayo, paṭighānusayo, diṭṭhānusayo , vicikicchānusayo, mānānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo – ime kho, bhikkhave, sattānusayā. Imesaṃ kho, bhikkhave, sattannaṃ anusayānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Pañcamaṃ.

6. Kāmaguṇasuttaṃ

177. ‘‘Pañcime, bhikkhave, kāmaguṇā. Katame pañca? Cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā…pe… jivhāviññeyyā rasā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā – ime kho, bhikkhave, pañca kāmaguṇā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ kāmaguṇānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Chaṭṭhaṃ.

7. Nīvaraṇasuttaṃ

178. ‘‘Pañcimāni , bhikkhave, nīvaraṇāni. Katamāni pañca? Kāmacchandanīvaraṇaṃ, byāpādanīvaraṇaṃ, thinamiddhanīvaraṇaṃ, uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ, vicikicchānīvaraṇaṃ – imāni kho, bhikkhave, pañca nīvaraṇāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ nīvaraṇānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Sattamaṃ.

8. Upādānakkhandhasuttaṃ

179. ‘‘Pañcime, bhikkhave, upādānakkhandhā. Katame pañca? Seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho , vedanupādānakkhandho , saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho. Ime kho, bhikkhave, pañcupādānakkhandhā. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ upādānakkhandhānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Aṭṭhamaṃ.

9. Orambhāgiyasuttaṃ

180. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, orambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Sakkāyadiṭṭhi, vicikicchā, sīlabbataparāmāso, kāmacchando, byāpādo – imāni kho, bhikkhave, pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho bhikkhave, pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya…pe… ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Navamaṃ.

10. Uddhambhāgiyasuttaṃ



173. "比丘们,有这四种轭。哪四种?欲轭、有轭、见轭、无明轭 - 比丘们,这是四种轭。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这四种轭...乃至...应当修习这八圣道。"第二。
3. 取经
174. "比丘们,有这四种取。哪四种?欲取、见取、戒禁取、我语取 - 比丘们,这是四种取。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这四种取...乃至...应当修习这八圣道。"第三。
4. 系缚经
175. "比丘们,有这四种系缚。哪四种?贪婪身系缚、嗔恚身系缚、戒禁取身系缚、此实执取身系缚 - 比丘们,这是四种系缚。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这四种系缚...乃至...应当修习这八圣道。"第四。
5. 随眠经
176. "比丘们,有这七种随眠。哪七种?欲贪随眠、嗔恚随眠、见随眠、疑随眠、慢随眠、有贪随眠、无明随眠 - 比丘们,这是七种随眠。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这七种随眠...乃至...应当修习这八圣道。"第五。
6. 欲乐经
177. "比丘们,有这五种欲乐。哪五种?眼所识的色,可爱、可喜、可意、可乐、与欲相应、令人染着;耳所识的声...乃至...鼻所识的香...乃至...舌所识的味...乃至...身所识的触,可爱、可喜、可意、可乐、与欲相应、令人染着 - 比丘们,这是五种欲乐。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这五种欲乐...乃至...应当修习这八圣道。"第六。
7. 盖经
178. "比丘们,有这五

181. ‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggapariṇāmiṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti.

‘‘Pañcimāni, bhikkhave, uddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Katamāni pañca? Rūparāgo, arūparāgo, māno, uddhaccaṃ, avijjā – imāni kho, bhikkhave, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo. Katamo ariyo aṭṭhaṅgiko maggo? Idha, bhikkhave, bhikkhu sammādiṭṭhiṃ bhāveti…pe… sammāsamādhiṃ bhāveti rāgavinayapariyosānaṃ dosavinayapariyosānaṃ mohavinayapariyosānaṃ… amatogadhaṃ amataparāyanaṃ amatapariyosānaṃ… nibbānaninnaṃ nibbānapoṇaṃ nibbānapabbhāraṃ. Imesaṃ kho, bhikkhave, pañcannaṃ uddhambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ abhiññāya pariññāya parikkhayāya pahānāya ayaṃ ariyo aṭṭhaṅgiko maggo bhāvetabbo’’ti. Dasamaṃ.

Oghavaggo aṭṭhamo.

Tassuddānaṃ –

Ogho yogo upādānaṃ, ganthaṃ anusayena ca;

Kāmaguṇā nīvaraṇaṃ, khandhā oruddhambhāgiyāti.

Vagguddānaṃ –

Avijjāvaggo paṭhamo, dutiyaṃ vihāraṃ vuccati;

Micchattaṃ tatiyo vaggo, catutthaṃ paṭipanneneva.

Titthiyaṃ pañcamo vaggo, chaṭṭho sūriyena ca;

Bahukate sattamo vaggo, uppādo aṭṭhamena ca.

Divasavaggo navamo, dasamo appamādena ca;

Ekādasabalavaggo, dvādasa esanā pāḷiyaṃ;

Oghavaggo bhavati terasāti.


181. "比丘们,有这五种上分结。哪五种?色贪、无色贪、慢、掉举、无明 - 比丘们,这是五种上分结。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这五种上分结,应当修习八圣道。什么是八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见,依止远离...乃至...修习正定,依止远离、依止离贪、依止灭尽、趋向舍离。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这五种上分结,应当修习这八圣道。"
"比丘们,有这五种上分结。哪五种?色贪、无色贪、慢、掉举、无明 - 比丘们,这是五种上分结。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这五种上分结,应当修习八圣道。什么是八圣道?在此,比丘们,比丘修习正见...乃至...修习正定,以调伏贪欲为终点、以调伏嗔恚为终点、以调伏愚痴为终点...沉浸于不死、归向不死、以不死为终点...倾向涅槃、趋向涅槃、倾斜向涅槃。比丘们,为了通智、遍知、完全灭尽、断除这五种上分结,应当修习这八圣道。"第十。
第八暴流品完。
其摘要：
暴流、轭、取、系缚和随眠、
欲乐、盖、蕴、下分和上分。
品摘要：
第一无明品,第二说住处,
第三邪性品,第四即行道。
第五外道品,第六以日品,
第七多作品,第八以生起。
第九日品,第十以不放逸,
第十一力品,第十二寻求品,
第十三为暴流品。


Maggasaṃyuttaṃ paṭhamaṃ.

道相应第一。


